Solīts makā dažreiz tomēr krīt – solīju ceļā uz mūziķa, komponista, aranžētāja un ansambļu vadītāja Zigurda Rezevska gaidāmo 80. jubileju ieskatīties viņa komponista portfelī, tad nu šoreiz no tā izcelsim 1982. gadā ieskaņotu dziesmu Valdas Eizenšmites sniegumā. Pagūšu vēl daudz līdz jūnija vidum izstāstīt par Rezevski pašu, bet tagad atgādināšu par pagājušā gadsimta 70. gadu nogali un 80. gadu sākumu, kad Latviju un ne tikai Latviju pieskandināja šīs glītās, gaišmatainās dziedātājas skanīgā balss. Valdas meitas uzvārds bija Rudzīte, viņa pie tā atkal atgriezusies, taču vairums viņu noteikti atceras kā Eizenšmiti, jo ar šo uzvārdu dziedātāja tika pieteikta kā Latvijas radio sieviešu vokālā ansambļa dalībniece.

1955. gada 11. jūlijā Rīgā dzimusī Valda ar vecākiem un māsu pārcēlās uz Jūrmalu, Sloku, kur mācījās Jūrmalas 1. vidusskolā, un, kā pati saka, tad nekādu muzikālu tradīciju ģimenē nav bijis. Vienīgi viņas tēvs savulaik dziedājis Reitera korī, un būtībā nejauši Valda sāka dziedāt Slokas bibliotēkas meiteņu vokālajā ansamblī. Tā vadītājs Valdis Zeltkalns jau pēc otrā mēģinājuma Rudzīti uzaicināja pievienoties savam vokāli instrumentālajam ansamblim, kas darbojās Bulduru tehnikumā. Tur Valda iepazinās ar Ivetu Grobli, ar kuru vēlāk iznāca kopā dziedāt gan Latvijas radio sieviešu vokālajā ansamblī, gan jau pirms tam Universitātes jauniešu grupā „Freskas”.

Valda Rudzīte izturēja konkursu un kļuva arī par dziedātāju Jāņa Zirņa vadītajā sieviešu vokālajā ansamblī, kāds darbojās Latvijas radio ārštatā. Tur meitenes balsi rūpīgi skoloja Irēna Donava, un viņa uzstāja, ka noteikti jāstājas konservatorijā. Tā arī notika, Rudzīte tika uzņemta vokālajā nodaļā, taču pēc pusotra gada studijas nācās pārtraukt smagas slimības dēļ. Ārstēšanās bija ilga, Valda pat necerēja, ka varēs atsākt dziedāt, taču brīnums notika. Turklāt ar Jāņa Zirņa ieteikumu sekoja uzaicinājums pievienoties Siguldas bigbendam solistes amatā. Tur orķestri vadīja pats Alnis Zaķis, un tā Valda jaunības maksimālismā sāka braukt uz mēģinājumiem Siguldā no Slokas. Vienlaikus dziedāja arī ansamblī „Freskas”, kur dalībnieki paši veidoja repertuāru, paguva uzstāties ar koncertiem arī Bulgārijā un Somijā.

Tad Rudzīte saskatījās ar Siguldas orķestra dziedātāju Raimondu Eizenšmitu, izveidojās ģimene, pasaulē nāca meita, un ar laiku Eizenšmiti pārcēlās uz Rīgu. Kad radio sieviešu vokālā ansambļa dziedātājai Ivetai Groblei, bērniņu gaidot, bija vajadzīga vietniece, viņa paaicināja draudzeni Valdu. Sagadījās tā, ka tieši tobrīd radio bija izsludināts dziedātāju konkurss, un Eizenšmite tika pie pastāvīgas vietas. Radio nodziedāti seši aizraujoši gadi, kuros apgūts visdažādākais repertuārs un izveidojās arī saskanīgs duets ar Žoržu Siksnu, jo viņam ar Valdu ideāli saskanēja balsis.

Līdztekus radio Eizenšmite paguva 3 gadus nostrādāt arī viesnīcas „Latvija” varietē trupā, bet pēc darba radio turpināja dziedāt jau Latvijas Filharmonijā, kur galvenais solists bija Siksna. Ar Žoržu viņi uzstājušies arī Lapmežciema ansambļa „Mazā Selga” sastāvā, tāpat Valdas Eizenšmites-Rudzītes garajā radošajā biogrāfijā ierakstāmi priekšnesumi restorānā Senā Rīga, kur ansambli vadīja Jānis Sildegs. Arī viņa dziesmas dziedātas, tāpat kā neskaitāmu citu skaņražu darbi, viens no mīļākajiem komponistiem dziedātājai bijis Aleksandrs Kublinskis, un joprojām Valda, kaut nakts vidū pamodināta, varēs jums nodziedāt vismaz 100 dziesmas, kaut jau sen atvadījusies no skatuves nopietnu veselības problēmu dēļ. Savu skatuvisko mūžu dziedātāja komentē ar Raimonda Paula vārdiem, kurus Maestro viņai veltīja pēc noklausīšanās, kad meitenei bija tikai 16 gadu – toreiz Rudzīte nodziedājusi dziesmu „Krīt visbaltākie sniegi”, un Pauls sacījis: „Jums ir kolosāls ansambļa dziedātājas talants”. Taču Valdai nav trūcis spožu solonumuru, un ar šo Zigurda Rezevska dziesmu „Mīlas vārdi Gaujai” ar Regīnas Vanagas vārdiem, viņa 1982. gadā uzvarēja dziedātāju konkursā Gaujas atbalss, kas ilgu laiku tika rīkots Siguldā.