Aktrise Lilita Ozoliņa nav pieskaitāma mūsu visčaklāk dziedošajām aktrisēm, taču arī viņai Laimes māte pūrā devusi muzikālu talantu, un par Ozoliņu jārunā 19. novembrī nosvinētās 70. jubilejas sakarā.

Lilita ir rīdziniece, kas, mācīdamās 49. vidusskolas 9. klasē, sapņoja par medmāsas profesiju - tolaik paralēli izglītībai bija jāapgūst arī arods - un bija izlēmusi, ka ies mācīties uz Medicīnas institūtu, jo viņai patika darbs ar cilvēkiem. Taču dzīvi sagrieza kājām gaisā kino vilinājums - Lilita iestājās Tautas kinoaktieru studijā, viņa piedalījās masu skatos, bija arī sīkas lomiņas un likumsakarīgi ceļš veda jau uz Teātra fakultāti. Vienlaikus ar studijām jau kopš 1966. gada Ozoliņa uzsāka darba gaitas Dailes teātrī, kur pavīdēja arī izrādē Motocikls, kam sekoja Indrāni, bet 1973. gadā Lilita jau bija Anne Blaumaņa Īsā pamācībā mīlēšanā ar Raimonda Paula mūziku. Dziedošo aktieru pulkam Lilitu Ozoliņu piesaistīja arī lomas izrādēs Šerloks Holmss, Džons Neilands, Sievietes, sievietes, vēlāk arī Juris Vaivods aicinājis Ozoliņu dziedāt, piemēram, mūziklā Uz Tobago.

Taču vislielāko slavu aktrise, protams, sagādāja ne jau dziedāšana, bet gan darbs kino, kur viņa bija Marta seriālā Ilgais ceļš kāpās un Zītaru māte filmā Zītaru dzimta. Protams, neaizmirstama bija viņas melnmatainā Vija filmā Ezera sonāte, bet dižais aktieris Harijs Liepiņš viņu saucis par Vinniju Pūku. Tas noapaļoto formu un apaļo vaiģeļu dēļ - tāda Lilita Ozoliņa atnāca uz Dailes teātri, kur strādā joprojām. Ozoliņa daudz filmējusies arī citās toreiz brālīgajās republikās tapušajās filmās, arī Rīgas kinostudijas lentēs. Žēl, ka studijā, mikrofona priekšā Ozoliņa vairījusies dziedāt, un citu ierakstus Latvijas radio skaņu arhīvā nav, arī viņas varones Alises monologa no mūzikla Šerloks Holmss, kas vismaz atrodams interneta dzīlēs. Sveicot aktrisi jubilejā, lai skan aizkustinošā Martas šūpuļdziesma Circenīša ziemassvētki no seriāla Ilgais Ceļš kāpās.