Pirms laiciņa es, Daiga Mazvērsīte, saņēmu no Skrundas ceļojušu klausītāja Normunda vēstuli ar lūgumu pastāstīt par grupām Parks, Cilpa un ReVīzija – par Parku gan jau esmu šo to stāstījusi, bet ansambļa Cilpa mūzikas mūsu fonotēkā nav, tad nu šovakar dalīšos ar to informāciju, kāda man ir par grupu ReVīzija, kas latviešu rokmūzikā ienāca pagājušā gadsimta 80. gadu nogalē.

ReVīzija tapusi Ventspilī 1988. gadā, veidojusies no deju sastāva. Grupas līderis bija Aivars Nikolajevs, sākumā viņš spēlēja basģitāru. Galvenā dziedātāja ansamblī bija Aira Dāldere, kura, cik noprotams, mūziku līdz šim nav pametusi, taustiņinstrumentus spēlēja Aigars Ābelītis , Dainis Zeltiņš - ģitāru, Zigurds Znotiņš – basu, bet bundzinieka vietā  revīzijā darbojās ritma kompjūters.

Savas darbības sākumposmā ReVīzija aktīvi sadarbojās ar Vides Aizsardzības klubu, faktiski kļūstot par tās aģitbrigādi. Grupas saimnieks bijis arī kokapstrādes kombināts Ventspils koks, ar kuru kopā ReVīzija 1990. gadā sarīkojusi festivālu Ventspils 90 ar ārzemju viesu piedalīšanos, visiem kopā skandējot Pie dzintara jūras. Un tolaik grupa izcēlās ar sociālas tematikas dziesmām.

Vēlāk ansambļa mūziķi pievērsās kamerstila džezrokam, taču nozīmīgākais un veiksmīgākais grupas darbības posms datējams ar 80. gadu beigām, kad par lielāko ansambļa grāvēju kļuva Ventspilij veltītā dziesma Septītais autobuss, kas tika pieteikta arī Mikrofona aptaujai. Taču šovakar, ilustrējot šo nelielo stāstu no latvju roka vēstures par Ventspils grupu ReVīzija, lai skan klausītāja Normunda lūgtā dziesma Rudens Airas Dālderes priekšnesumā.