Vairāk kā piecdesmit gadu garajā profesionālajā radošajā mūžā komponists Boriss Rezņiks ir radījis simtiem oriģināldziesmu: gan savai grupai Eolika, kura dažādos sastāvos koncertē vēl šodien, gan dažādiem solistiem, gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Pavisam drīz Rezņiks svinēs savu 70. jubileju, un atkal to darīs savu klausītāju ielokā – koncertos 3. maijā Rīgā un 5. maijā Cēsīs. Šo koncertu devīze skan  Mana mūža melodijas, un, protams, mēs varēsim dzirdēt pavisam nelielu daļiņu no tā skaņdarbu daudzuma, ko radījis Boriss Rezņiks.

Viņam izdevies uz šiem koncertiem uz Rīgu uzaicināt slaveno Zigismundu Lorencu, savu cīņu biedru Eolikas pirmajos sastāvos, savdabīgu komponistu un dziedātāju, kurš nu jau daudzus gadus mīt Kanādā. Koncertos dziedās, protams, Eolika, kā arī Ralfs Eilands, Aija Vītoliņa, Mārtiņš Ruskis, Kristīna Zaharova un citi. Tad nu, gatavojoties Borisa Rezņika apaļajai jubilejai, turpmākajās Zelta graudu pārraidēs jums celšu priekšā dažas vēl piemirstās Rezņika dziesmas no Latvijas radio fonotēkas.

Izrādās, arī pirms divdesmit gadiem, par godu savai 50. jubilejai, Boriss Rezņiks arī sarīkoja brīnišķīgu koncertu, tas notika Dailes teātrī un izvērtās par lieliem svētkiem. Un toreiz komponistam vaicāju, kurš viņa biogrāfijā bijis pats nozīmīgākais koncerts. Izrādās, viens no tādiem bija uzstāšanās kopā ar grupu Eolika 1985. gadā Maskavā, Gorkija parkā Vispasaules Jaunatnes festivālā, kad apkārt bija tūkstošiem cilvēku – un neviens nevarēja pateikt, cik? Tāpat nekad mūžā Rezņiks, protams, neaizmirsīs koncertus Afganistānā, kad bija jāspēlē karavīriem no Latvijas. Iespējams, Eolikas priekšnesums kādam no jauniešiem bija pēdējais koncerts, ko viņš savā mūžā dzirdēja…

Savā 50. gadu jubilejas koncertā, pirms 20 gadiem, Boriss dziedāja arī pats, sevi pavadīdams pie klavierēm, taču solo viņš nevienu dziesmu nav ieskaņojis. Profesionālais mūziķis ir tik paškritisks, ka nav atļāvies dziedāt latviski, ja jūtams kaut neliels akcents. Bet, runājot par interesantajām detaļām Borisa mūžā – viņš savulaik izveidojis pat varietē programmu restorānā Lido tūdaļ pēc atgriešanās no armijas, un tajā toreiz dziedāja pats slavenais Ojārs Grinbergs. Un vienu vasaru Boriss spēlējis taustiņinstrumentus slavenajā Jūras pērlē, kuras vairs nav, tāpat kā Ojāra, bet pašam Rezņikam jau drīz būs 70…

Taču viņš kā klints ir savā vietā, strādā savā studijā, rada jaunas dziesmas, tikmēr nozudis no lielās skatuves ir Eolikas pēdējā sastāva solists Andris Riekstiņš, kam toreiz bija uzvārds Smetanko. Pie Borisa Rezņika Andris nonāca pēc darbošanās ansambļos Corpus un Saime, kā arī Vecās mājas. Tomēr 80. gadu nogales Eolika vairs nebija tā, kas slavenā vokālā kvarteta laikā. Dziedātāji bija palikuši tikai divi – Vija Ruskule un Andris Riekstiņš, ar kuriem tad Rezņiks centās reanimēt Eoliku. 1989. gadā tapusi šī Borisa dziesma Bez tevis, kurai vārdus kā parasti devusi talantīgā dzejniece Dagnija Dreika.