Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 1975. gada Voldemārs Šoriņš sevī iemieso gan humoru, gan dziedātprasmi – esam pieraduši viņu redzēt enerģisku un dzīvespriecīgu, taču arī viņš pakļāvies laika ritējumam un pavisam drīz, 24. novembrī svinēs 65. jubileju. Pēdējos gados tieši Šoriņš režisē muzikālā teātra 7 brīvdabas mūziklu izrādes, kurās nereti piedalījies arī pats, turklāt aktieris minams arī kā pašmāju seriāla žanra pionieris – cerams, kāds vēl atceras veco labo Dzīvokli, kopā ar Zigurdu Neimani pagājušā gadsimta 90. gados radīto seriālu.

Nebūdams rokmūziķis, arī Voldemārs Šoriņš zināmā mērā turpina Liepājas muzikālās tradīcijas, taču, dzimis Liepājā 1952. gada 24. novembrī, bērnību viņš pavadīja pie vecmāmiņas Vēgalē, kur kopā ar jaunāko brāli Juri gāja Vērgales skolā un izbaudīja lauku dzīves grūtības un priekus.

Vērgalei sekoja Liepājas 1. vidusskolas, kur īstā dzīve jaunietim sākās tad, kad stundas beidzās. Viņš dejoja sarīkojuma dejas, piedalījās daiļlasīšanas konkursos, dziedāja zēnu vokālajā kvartetā, darbojās skolas dramatiskajā kolektīvā, kura vadītāja apzināti Šoriņu virzīja uz aktiera darbu. Liepājas kultūras namā Vadugunis Voldemārs dejoja tautas dejas un iepazinās ar savu nākamo sievu Brigitu, ar kuru, skatuves māksliniekiem neraksturīgi, ir kopā līdz šai dienai. Aktieris atzinis, ka jūt sevī krievu mentalitāti, jo patiesībā viņa tēvs ir krievs pēc tautības, uzvārdā Šorins, un mīkstinājuma zīme uzvārdā iezagusies vēlāk.

Tātad, pedagogu mudināts, Voldemārs Šoriņš no Liepājas devās uz Rīgu, un arī tika uzņemts konservatorijas Teātra nodaļā, un jau 70. gados lielu atsaucību guva Voldemāra un viņa kursabiedra Jāņa Kaijaka veidotā Ojāra Vācieša dzejas muzikālais uzvedums Klavierkoncerts.

Voldemārs Šoriņš toreizējā Drāmas teātrī 1975. gadā ienāca kopā ar  Lāsmu Kugrēnu, Ivetu Braunu, Jāni Skani, Zigurdu Neimani un citiem. Par pirmo lomu jaunajam aktierim kļuva Rūdis Skroderdienās Silmačos, un pēc sākotnējās kritikas šai tēlā Voldemārs iejutās līdz pat 47 gadu vecumam. Skaidrs, ka muzikālu lomu nav trūcis arī bez Rūda, un, kas attiecas uz mūziku, Šoriņš kopā ar Zigurdu Neimani jau 80. gados iestudēja vasaras koncertprogrammas, vadīja kolhozu vakarus, tātad dzina jokus un dziedāja uz nebēdu. Piecu gadu garumā abi rīkoja humora festivālu Pūznis Baldonē, kur dziedāja dažādu teātru aktieri, un joki un dziesmas pavadījuši aktieri visu mūžu, neizpaliekot arī nopietnām lomām. Atveidoti gan mīlētāji, gan komiski personāži, Zigmara Liepiņa mūziklā Vadonis Šoriņam tika uzticēts Ulmaņa tēls. Bet droši vien kādam no humoristiskajiem uzvedumiem savulaik radīta šī Gunāra Rozenberga dziesma Paskatos pulkstenī ar Egīla Zirņa vārdiem, ko 1992. gadā Voldemārs duetā ar Zigurdu Neimani ieskaņoja Latvijas radio. Varbūt dziesma ar paša Rozenberga spilgtu trompetes solo skanēja izrādē Laikmeta ainiņas ar Reiņa Ādmīdiņa pastāstiem, ko Voldemārs ar Zigurdu iestudēja savā teātrī.