Vairāki gadudesmiti mūs šķir no laika, kad Latvijā pazīstama un iemīļota bija tenora Artūra Priednieka-Kavaras balss. 30. gados populārā tenora foto bieži vien rotāja žurnālu un laikrakstu lappuses, viņa priekšnesumi skanēja radio ētera viļņos, un 29. jūnijā aprit 115 gadu, kopš dziedoņa dzimšanas dienas. Tā kā Priednieks-Kavaras savulaik diezgan bieži stājies mikrofona priekšā arī skaņu ierakstu studijā, tad mums ir iespēja vismaz no Bellaccord skaņuplašu kopijām pārliecināties par viņa skaisto tembru un artistisko priekšnesumu.

Tātad Artūrs Priednieks dzimis 1901. gada 29. jūnijā vēju un jūras pilsētā Liepājā, kur arī 23 gadu vecumā sācis korista gaitas vietējā teātrī. Drīz sekoja pirmās mazās lomiņas un pie pirmās galvenās lomas Arturs Priednieks ticis Liepājas operā 1926. gadā, kad nācies aizvietot saslimušu kolēģi, „ielecot” grāfa Rikardo lomā Verdi operā Masku balle. Atsauksmes par priekšnesumu bijušas gan labas, gan sliktas. Lai nu kā dziedātājs balsi skolot devās uz Berlīni, kur arī pēc nostāstiem esot ticis pie sava skatuves vārda – Kavara. Nomainīt neskanīgo Priednieku pret citu aicinājusi Berlīnes Mākslas aģentūra.

Kad 1935. gadā Vīnē notika operetes Džaina – meitene no Saigonas deju nama pirmizrāde, tajā franču jūras virsnieku, kas glābj skaisto Džainu no bēdīga likteņa Sing-song meiteņu deju namā, tēloja Artūrs Priednieks-Kavara. Pēc pirmizrādes visi Vīnes laikraksti cildinājuši latviešu tenoru, sekoja panākumi un slava Berlīnes un Vīnes operās, Priednieks-Kavara uzstājās Šveicē, Itālijā, Somijā un pat Argentīnā. Viņa repertuārā bija operu un operešu mūzika, arī nopietnāki skaņdarbi, bet skaņuplatēs, protams, lielākoties iemūžinātas vieglāka rakstura dziesmas, arī ārijas no Bizē un Leonkavallo operām, itāļu dziesmiņas, Dunajevska dziesmas no filmas Jautrie zēni, komponista Iradjē dziesma Balodis, kas bijusi ļoti populāra Bellaccord skaņuplate.

Protams, Artūra Priednieka-Kavaras balss daudz skanējusi arī koncertos Rīgā un citviet Latvijā, Nacionālās operas iestudējumos 30. gados viņš atveidojis vairākas no galvenajām lomām, taču pēc padomju karaspēka ienākšanas, 1944. gadā Priednieku ģimene devās prom no Latvijas. Pēc 2. pasaules kara, nonācis Savienotajās valstīs Priednieks-Kavara līdz pensijas gadiem bija dziedāšanas profesors Gustava Ādolfa koledžā Minesotā. Pēc tam pārcēlās uz Floridu, kur piedalījās latviešu sabiedriskajā darbā, vadīja arī latviešu kori. Viņš miris 1979. gada 9. aprīlī St. Pētersburgā, Floridā, ASV, nepilnu 78 gadu vecumā.

Šogad, 29. jūnijā, kā jau teicu, svinama Artūra Priednieka-Kavaras 115. dzimšanas diena, kuru atzīmēsim ar kāda viņas balss ieraksta noklausīšanos. Savulaik iemīļotā dziedoņa balss iemūžināta gandrīz 30 Bellaccord skaņuplatēs – Sašas Vladija dziesmu Mīļākā, tu mana laime šovakar dzirdēsiet pirmoreiz.