Šī gada festivālā Bildes, kas noslēdzās nupat, naktī uz svētdienu, atkal uz skatuves atgriezās grupa Inversija, šoreiz ar solistiem Uģi Rozi un Iru Krauju-Dūdumu priekšgalā, tad nu šovakar arī atcerēsimies šo savulaik kā Studentu ansambli dzimušo formāciju. Pirmos soļus tā spēra 1974. gadā kā Latvijas universitātes Ķīmijas fakultātes ansamblis, tad pārcēlās uz Politehnisko institūtu, vēlāk – jau uz kolhozu, un arī muzicēšanas stili ansamblī mainījušies no politiskās dziesmas uz džezu līdz pat Raimonda Paula mūzikai un pašu Inversijas dalībnieku kompozīcijām.

Dziedātājs Uģis Roze par tādu Inversiju pirmoreiz uzzināja dienesta laikā, kad mamma viņam atsūtīja žurnālu, kurā bija rakstīts par šo grupu. Uģis toreiz nodomāja – kā es gribētu dziedāt šādā ansamblī, kur visi ir profesionāļi. Un sapnis piepildījās – pēc armijas Roze iepazinās ar pianistu Hariju Bašu, kurš tolaik vadīja grupu Inversija, un tai, izrādās, bija vajadzīgs jauns dziedātājs.

Vispirms Uģis Roze dziedāja džezmeņa Harija Baša dziesmas, kuras bija ļoti interesantas un samērā sarežģītas. Nākamais Inversijas vadītājs bija Jānis Griķis, kurš uz mēģinājumu pat varēja atnest 10 jaunas dziesmas reizē, un tajās vokālistam atkal bija ko darīt. Pēc Jāņa Griķa pie Inversijas vadības stūres nāca Raimonds Macats. Ar viņu Roze bija sadraudzējies jau Konservatorijā, kur vokālajā nodaļā pavadīja veselus 7 gadus. Tad nu atskatīsimies uz 1986. gadu, kad Raimonds Macats sacerēja dziesmu Dāvinājums ar Jāņa Sirmbārža dzeju, un to studijā pie mikrofona savā skolotajā balsī nodziedāja Uģis Roze, lai drīz pamestu Inversiju un pievienotos Turaidas Rozei.