3. septembrī dzejniece un rakstniece Lija Brīdaka nosvinējusi 85. jubileju, un, protams, viņas vārds nav bieži minēts starp popdziesmu vārdu autoriem, taču ar Brīdakas dzeju tapusi ne viena vien spēcīga melodija. Piemēram, grupas Credo dziesma Grenlandes ledus un vairāki Borisa Rezņika sacerējumi, to vidū Kā es gaidīju un Tā esmu es. Ar Brīdakas vārdiem tapušas dziesmas bijušas grupu Zeļļi, Zvaigžņu lietus repertuārā un citu izpildītāju repertuārā. Brīdakas dzeja skanēja arī Romualda Kalsona sacerētajā dziesmiņā Ar vienu dziesmu par maz kinofilmā Stari stiklā, kur to skandēja Gunārs Cilinskis, un gan šai filmai, gan lentei Pilsētas atslēgas Lija Brīdaka bija scenārija autore.

1932. gada 3. septembrī Alūksnē dzimušās dzejnieces Lijas Brīdakas pūrā ir vairāk nekā 14 grāmatas, kas veidotas kā tematiski krājumi gan sev, gan citiem. Pabeigusi vidusskolu, meitene iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē latviešu valodas un literatūras nodaļā, kur viņas grupas biedru vidū bija literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, dzejnieks Jāzeps Osmanis un citi. Ar 1953. gadu datēta Brīdaka pirmā publikācija – dzejolis Audēja laikrakstā Padomju Jaunatne, togad publicēts arī pirmais stāsts.

Pēc studijām Latvijas universitātē divus gadus viņa strādājusi par skolotāju Bauskas 1. vidusskolā. Sekoja darbs jau Rīgas televīzijā, kā literāri dramatisko raidījumu redaktorei. Dzejniece paralēli aktīvam radošajam darbam strādājusi žurnālā Māksla, izdevniecībā Liesma, Rīgas kinostudijā. Viņas dzejā dominē sievietes iekšējās pasaules atklāsme, pašapcere, tiek risinātas pārdomas par cilvēka dzīvi, ieskanas dabas tēma. Klātesoša ir arī latviskuma tēma, kas būs jūtama arī šajā dziesmā, ko piedāvāju paklausīties, sveicot dzejnieci un rakstnieci Liju Brīdaku 85. jubilejā. Un tā būs Ivara Rutmaņa grupas IR mūsu tautiskās atmodas laikā tapusī dziesma Sadosimies rokās.