Ieva Akuratere  ir viena no vispusīgākajām, ja ne pati daudzpusīgākā dziedātāja latviešu vieglās mūzikas vēsturē – vienlīdz spēcīga kā roka ekspresijā, tā akadēmiskos muzikāli skatuviskos darbos. Sākusi ar folkmūziku un bērnu dziesmām, Akuratere piedalījusies dažnedažādu žanru projektos, kam pamatā viņas aktrises profesija, un liekas neticami, ka jau pavisam drīz, 22. aprīlī mūsu Ieviņa svinēs apaļo 60. jubileju.

Tai par godu plānota apjomīga koncertturneja kopā ar citu šī gada sešdesmitgadnieku, Ievas ilggadēju radošo partneri, komponistu Juri Kulakovu. Un noteikti Ievas daiļrades un panākumu pamatā ir viņas izcelsme no latviešu inteliģences ievērojamajiem pārstāvjiem – dziedātājas tēvs ir aktieris Voldemārs Akuraters, bet mamma – teātra zinātniece Līvija Akuratere, un skaidrs, ka, augusi šādā ģimenē, Ieva turpinājusi savu senču ceļu apgaismības nešanā Latvijas tautai.

Jau 16 gadu vecumā Akuratere kā dumpīga pusaudze pameta dzimto Rīgu un devās uz Liepāju, kur četrus gadus strādāja par aktrisi Drāmas teātrī, atveidojot vairākas atbildīgas lomas, to skaitā Keiti rokoperas „Ei, jūs, tur!” pirmiestudējumā. Tieši Liepājā Akuratere sāka dziedāt, pati sevi pavadot uz ģitāras, sekoja divi Rīgas Operetes teātrī par koristi nostrādāti gadi. Tikpat Ieva pavadījusi Konservatorijas vokālistu sagatavošanas kursos, tad 1981. gadā sākas darbs rokgrupā „Pērkons”, kas turpinās šobaltdien. Ievas daiļradē būtiska bijusi sadarbība ar grupu „K. Remonts”, duets ar dziedātāju Igo 2 albumos un koncertprogrammās, piedalīšanās dziedātāju apvienībā Dāmu pops, pašas Akurateres grupas „Simulācija” un „Lidojošais paklājs”, un dziedātājas koncertu skaits noteikti mērāms nevis simtos, bet tūkstošos.

Šoreiz atskats uz Triju zvaigžņu ordeņa virsnieces dzīvi 1986. gadā, kad Juris Kulakovs Ievas balsij sacerēja ciklu ar Veidenbauma dzeju, kas tika pirmatskaņots tieši dzejnieka dzimšanas dienā viņa mājā muzejā. Šīs „Septiņarpus dziesmas ar Veidenbauma vārdiem” iemūžinātas ārkārtīgi jūtīgā mākslinieka, operatora un režisora Igora Meirāna veidotajā videostāstā „Bet vilciens brauc”. Filmēts tika jaunu revolūciju simbolizējošs vilciens, Juris Kulakovs kā Veidenbauma brīvā gara idejiskais tēls un Akuratere kā dziesmas aicinošā enerģija. Filmas pirmizrāde notika 1987. gada 18. novembra priekšvakarā, un pārraidi televīzijā pieteica Māris Melngalvs un Klāva Elsberga brālis Jānis.

Vēlāk filma ar lieliem panākumiem rādīta ārzemju latviešu sabiedrībai, un tā Igora Meirāna stāstā perfekti uztvēra tā skaudro latviešu tautas likteņzīmēm caurausto vēstījumu. Šo tā saukto Veidenbauma ciklu vairākreiz bijis iecerēts pārskaņot, taču iecere tā arī sastingusi idejas līmeni. Tad nu šovakar, suminot Ievu Akurateri jubilejā, dzirdēsiet fragmentu "Vēl desmit, divdesmit gadu" no Veidenbauma cikla vēsturiskajā 1987. gada ieskaņojumā.