Diriģents un vijolnieks Teodors Vējš… Maz kam šobrīd palikušas atmiņas par šo spilgto mūziķi, kura žestam klausīja kā simfoniskais orķestris, tā Operetes teātra mūziķi, turklāt Teodora Vēja vadībā ieskaņotas simtiem skaņuplašu, kad viņš vadīja fabrikas Bellaccord Electro orķestri.

16. aprīlī pieminama Teodora Vēja 115. gadskārta, tāpēc tagad atskatīsimies uz pagājušā gadsimta sākumu, kad Rīgas strādnieku ģimenē dzimušais zēns astoņu gadu vecumā uzsāka vijoļspēles studijas Rīgas 1. jeb Zīgerta mūzikas institūtā. Seko tēva nāve, 1. pasaules kara sākums, kad dēls ar māti dodas bēgļu gaitās. Tās Teodoru aizved uz Staraju Rusu, kur 15 gadu vecumā jaunais vijolnieks uzsāka savas simfoniskā orķestra mūziķa gaitas vietējā orķestrī.

Pēc divu gadu darba pieredzes Vējš atgriezās Rīgā, turpināja vijoļspēles studijas un iestājās konservatorijā, ko sekmīgi absolvēja 1926. gadā. Pa vakariem jaunais vijolnieks vingrinājās kinoteātru orķestros, bet jau kopš 1921. līdz pat 1944. gadam kļuva par Nacionālās Operas orķestra pirmo vijoli. Turpat jauneklis sāka savu diriģenta darbu.

Kad 1931. gadā darbu sāka skaņuplašu fabrika Bellaccord Electro, ierakstiem nepieciešamo orķestri nokomplektēt uzņēmās tieši Teodors Vējš. Līdz ar to viņš piedalījies neskaitāmu skaņuplašu ierakstos, un savā orķestrī Vējš uzaicināja vispazīstamākos un labākos Rīgas mūziķus. Vasarās diriģents vadīja, piemēram, Ķemeru simfonisko orķestri, ar ko uzstājās brīvdabas koncertos, un nereti tur skanēja arī viņa vijoles solo.

Tūdaļ pēc 2. pasaules kara Vējam uzticēja Rīgas muzikālās komēdijas, vēlākā Operetes teātra galvenā diriģenta pienākumus, un izcilais mūziķis īsā laikā izveidoja operetes orķestri par ļoti respektējamu kolektīvu. Operetes teātrī Vējš strādāja līdz 1962. gadam – no dzīves mūziķis šķīrās jau 1965. gada 6. janvārī, viņa izveidots bija arī pēckara radiofona stīgu kvartets, Vējš tāpat diriģējis arī Filharmonijas simfonisko orķestri, turklāt šis entuziasma pilnais mūziķis ļoti nopietni ķērās klāt operešu mūzikas ieskaņojumiem Latvijas radio. Šim nolūkam atkal tika nokomplektēts īpašs mūziķu sastāvs, turklāt tieši Teodoram Vējam varam pateikties par Edgara Zvejas iesaistīšanu Operetes teātra trupā, kaut jauneklis bija ceļā uz Valmieras teātri. Tāpat Vējš cerēja no Jāņa Zābera izaudzināt muzikālās komēdijas zvaigzni.

Un tā, Teodora Vēja vadītā Belakorda orķestra nosaukums redzams uz trešdaļas no fabrika Bellaccord Electro ražojumiem, tā sniegums ir ticis atzīts par labu esam, kas neapšaubāmi bija Teodora Vēja nopelns. Būdams talantīgs vijolnieks, viņš iespēlējis arī vairākas solo plates ar Antonīna Dvoržāka, Friča Kreislera un citu autoru skaņdarbiem vijolei, aranžējis vairākus skaņdarbus. Protams, nav pierādāms, vai Belakorda orķestra ierakstos pie diriģenta pults vienmēr bijis tieši Teodors Vējš. Tikai dažkārt uz platēm minēts „orķestris T. Vēja vadībā”, bet nekur nav arī nosaukts kāda cita diriģenta vārds. Kādreizējais Rīgas operetes teātra diriģents Jānis Kaijaks izteicies, ka Teodoram Vējam Latvijā nebija līdzvērtīga diriģenta, kas tā justu un izprastu vieglo mūziku, taču diemžēl, līdzīgi daudziem izciliem mūziķiem, arī Teodora Vēja veikums Latvijā ir maz pētīts…

Domājams, arī šajā ierakstā pie diriģenta pults stāvējis 16. aprīlī 115. jubilejā pieminamais Teodors Vējš – lai šovakar atgādinot šī lieliskā meistara veikumu skan tikpat brīnišķīgā dziedoņa Edvīna Krūmiņa balss dziesmā Ak, dārgā Bellaccord orķestra pavadībā.