Novembris – patriotu mēnesis, un katra patriotisms protams, mērāms, ne jau skaistos vārdos, bet paveiktajos darbos. Milzum daudz latviešu populārās mūzikas attīstībā paveicis Alnis Zaķis – vijolnieks, diriģents, komponists, arī klarnetists un saksofonists, aranžētājs, kas 1968. gada rudenī, pēc Ringolda Ores nāves pārņēma Latvijas TV un radio vieglās un estrādes mūzikas orķestra vadību.

Stāsta, ka jau nākamajā dienā Alnim Zaķim bijis jādiriģē koncertā. Bet šī lieta mūziķim nebija sveša, jo jau Rīgas estrādes orķestrī viņš vairākus gadus bija muzikālais vadītājs un otrais diriģents, tūlīt aiz Raimonda Paula. Ar šo REO tika apceļota visa Padomju Savienība, sociālisma valstis, pretēji radio orķestrim, kura darbs lielākoties notika Doma laukuma studijā. Te arī iemūžināti Aļņa Zaķa simtos skaitāmie skaņdarbu aranžējumi, viņa instrumentālās kompozīcijas un dziesmas. Savā galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatā Maestro nostrādāja vairāk 25 gadu, gandrīz līdz pašai orķestra likvidēšanai 1995. gadā.

Pēc aiziešanas pensijā daudzus gadus Alnis Zaķis aktīvi muzicēja kopā ar pianisti Ludmilu Trifonovu, spēlējot ne tikai vijoli, bet arī klarneti un saksofonu, notika kopīgi koncerti arī ar dziedātāju Margaritu Vilcāni un citiem savulaik populāriem mūziķiem. Pēdējie dzīves gadi aizvadīti lauku īpašumos Limbažu pusē, bet arī vijole nestāvēja dīkā. Zaķa kungs saņēma Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu, vēl spēlēja savu muzikālo kolēģu jubilejas koncertā, 2010. gadā viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, taču pēdējos gados sliktā veselība neļāva aktīvi piedalīties mūzikas dzīvē un nācās atteikties arī no tik iemīļotā medību sporta.

Interesanti, ka savu nenogurstošo un vērtīgo darbošanos mūzikā Maestro Zaķis uztvēra ar lielu vieglumu, šķiet, viņa domas vairāk saistīja hobijs kopš bērnības – medības, kurām mūziķis nodevās ar sirdi un dvēseli, bet dzīves pēdējos gados visas domas bija pie atgūtajiem dzimtas īpašumiem Limbažu pusē. Tur tika sastādīts vesels mežs, dažādi koki, un Latvija un viss latviskais Alnim Zaķim bija būtisks, tas tika apdziedāts arī viņa dziesmās ar augstvērtīgu dzeju. Šoreiz Aļņa Zaķa melodija tapusi ar Normunda Beļska dzeju, skan 1992. gadā tapusi patriotiska dziesma Nevaicā Žorža Siksnas priekšnesumā.