Īstiem latviešu estrādes pazinējiem aranžētāja un komponista Vitālija Dolgova vārds un darbi nebūs sveši: savu muzikālo izglītību Dolgovs ieguva Latvijā, kur sāka savas veiksmīgās džeza stila aranžētāja gaitas. Viņš vispirms sadarbojās ar Rīgas estrādes orķestri, tad aranžēja Latvijas radio un TV estrādes orķestrim, un daudzo Dolgova aranžējumu vidū bijuši vairāki Raimonda Paula skaņdarbi, tostarp, visai populāras dziesmas. Diemžēl ne vienmēr ierakstu apstrādātāji fiksējuši aranžētāju vārdus, un, ja mēs radio minam komponistu, dzejas autoru un izpildītāju vārdus, tad aranžējumu radītāji lielākoties paliek anonīmi. Taču melodija ir tikai viena, kaut būtiska daļa no dziesmas veiksmes, kur ļoti liela nozīme ir izteiksmīgam, mūsdienīgam aranžējumam.

Šodien, 9. janvārī Vitālijam Dolgovam – 80. jubileja. Viņš dzimis 1937. gada 9. janvārī Kazahstānā, ģimene 40. gados pārcēlās uz Baltiju – vispirms Lietuvu, tad Latviju, kur Liepājā 1957. gadā Vitālijs sāka mācības mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļā. Viņš apguva arī kompozīciju, sevišķi iemīļodams harmonijas zinātni, turklāt līdzīgi daudziem saviem vienaudžiem aizrāvās ar džezu. Dolgovs sāka mācīties spēlēt saksofonu, kura tembrs visai raksturīgs džeza skaņdarbiem. Jauneklis sāka spēlēt mazās grupiņās, kur vingrinājās arī aranžēšanā.

Pēc Liepājas mūzikas vidusskolas beigšanas 1961. gadā Vitālija Dolgova ceļš veda uz Rīgu. Viņš kā saksofonists tika pieņemts Rīgas estrādes orķestrī, turklāt arvien vairāk sāka izpausties Dolgova neparastās aranžētāja spējas. Viņa orķestrējumi bija tik spilgti un interesanti, ka drīzumā lielāko daļu no sava repertuāra Rīgas estrādes orķestris atskaņoja tieši V. Dolgova aranžējumos. Paralēli tam mūziķis sāka sacerēt pats savus skaņdarbus, kuri tika iekļautas REO programmā.

1964. gadā nonākdams REO vadībā, arī Raimonds Pauls novērtēja Dolgova spējas. Taču Vitālija slava bija izskanējusi tālu aiz Latvijas robežām, un Dolgovs saņēma uzaicinājumu pārcelties strādāt Maskavā, Edija Roznera orķestrī. Vēlāk Dolgovs sadarbojās ar slaveno Oļega Lundstrema orķestri un citiem galvaspilsētas kolektīviem, taču nepameta arī rīdziniekus. Joprojām viņš bieži brauca uz Latviju, rakstīja aranžējumus gan REO, gan Latvijas radio un TV estrādes orķestrim, protams, kad bija nepieciešams viņa individuālais rokraksts, lielākoties džeza stilā.

Pagājušā gadsimta 70. gados Vitālijs Dolgovs faktiski tika atzīts par labāko džeza mūzikas aranžētāju Padomju Savienībā. Turpmākajās desmitgadēs viņa autoritāte pieauga, un arī 90. gados viņš turpināja sadarboties ar labākajiem Latvijas un Krievijas džeza mūzikas kolektīviem.

1999. gadā kopā ar Igoru Butmanu Dolgovs izveidoja bigbendu, kurā turpināja darboties līdz savai nāvei 2007. gada 30. jūnijā. Un, pieminot izcilo aranžētāju un skaņradi viņa 80. jubilejā, šovakar klausāmies viņa skaņdarbu Rotaļa, kura ieskaņojums tapis 1969. gadā Latvijas radio un TV estrādes orķestra priekšnesumā.