Pavisam drīz, ar koncertu Ogres kultūras namā sāksies dziesminieka, mūsu šlāgermūzikas pamatlicēja Alfrēda Vintera 110. jubilejai veltītā koncertu sērija „Draugs, nejautā”. Tiek solīts, ka, klausoties Vintera dziesmās, atgriezīsies aizgājušo gadu sajūta, bet ko darīt tiem, kas šo laiku nemaz nav piedzīvojuši? Kā nekā mūziķis no Latvijas aizbrauca 2. pasaules kara laikā, un padomju gados Vintera dziesmas bija piemirstas, lai neteiktu, ka aizliegtas. Piemēram, savā grāmatā par Raimondu Paulu dzejnieks Jānis Peters minējis tango „Trīs vītušas rozes” kā salkanības un banalitātes paraugu – šāda nostāja mainījās tikai līdz ar neatkarīgās Latvijas atjaunošanu, kad arī Latvijas radio orķestris ar solistiem ieskaņoja vairākas mūsu pirmā dziesminieka skaņdarbus.

Šovakar atcerēsimies laiku, kad Alfrēds Vinters, daudziem par pārsteigumu, 1960. gadā ieradās Rīgā, lai sniegtu vairākus triumfālus koncertus tagadējā Lielajā ģildē, toreizējā Latvijas PSR Filharmonijas lielajā zālē kopā ar Rīgas estrādes orķestri un diriģentu Egilu Švarcu. Šī uzstāšanās tika rūpīgi gatavota, mūsu kultūras ministrs Voldemārs Kalpiņš sarakstījās ar PSRS vēstniecību Zviedrijā, lai vienotos par noteikumiem, uz kādiem Vinters drīkstētu uzstāties.

Kā zināms, mūziķis Zviedrijā bija izveidojis pats savu izdevniecību „Melvaton”, kurā izdeva skaņuplates ar savām un citu autoru dziesmām, ar viņu tika noslēgta arī vienošanās par Padomju Latvijā atskaņotās latviešu klasiskās, tautas un estrādes mūzikas skaņuplašu izplatīšanu Zviedrijā. Iespējams, Vintera koncertus vēlējās padarīt par padomju propogandas sasniegumu, lai nu kā – tie notika pārpildītās zālēs un sākotnēji ieplānotos 5 koncertus no 14. – 18. oktobrim nācās papildināt ar vēl 4 koncertiem līdz pat 24. oktobrim. Par laimi, obligāto padomju repertuāru izpildīja Rīgas estrādes orķestra solisti, un Vinters drīkstējis nodziedāt vien sešas dziesmas, toties tās nācās vairākreiz atkārtot – daudziem klausītājiem bijušas asaras acīs.

Dziesminieks Alfrēds Vinters Latvijā ieradās arī turpmākajos trīs gados, tiesa, kā tūrists, ne vairs mūziķis, bet, kad Kalpiņa vietā Kultūras ministra amatā stājās Vladimirs Kaupužs, Vinters saņēma aizliegumu uz 4 gadiem iebraukt dzimtenē. Iespējams, vainīga bija arī satīrisku skaņuplašu sērija „Lavīze”, un drīz vien Vintera dziesmas ar rindām „Es vēlos mājās pārnākt, kad Latvija brīva kļūs” nonāca LPSR melnajā sarakstā. Tagad atskats, kā izklausījās Alfrēda Vintera priekšnesums kopā ar Rīgas estrādes orķestri - 1960. gada koncertieraksts „Dziesmotā Rīga".