60. gados ļoti populārais dziedātājs, Rīgas estrādes orķestra solists Jānis Krūzītis pat esot iesaukts par latviešu Frenku Sinatru – tik samtaina un dziļa bija šī augumā nelielā dziedoņa balss. Taču Krūzīša skatuves gaitas aprāvās pašā spēku plaukumā, un par šo mākslinieku pagātnes izteiksmē jārunā jau kopš 1993. gada un šovakar to darīsim, saistībā ar dziedātāja 80. jubileju, kas būtu svinama 14. novembrī.

Jāņa Krūzīša balss ieskaņojumu Latvijas radio skaņu arhīvā nav daudz, lielākoties iemūžinātas Ulda Lapsiņa dziesmas, taču daudz dziedāti arī Raimonda Paula skaņdarbi, kas ir pašsaprotami, esot Rīgas estrādes orķestra solistam.

Par Jāni Krūzīti diemžēl izdevies noskaidrot samērā maz - 1937. gada 14.  novembrī dzimušais Krūzītis nācis no Cēsīm, kur arī puisis sāka mācīties trompeti un spēlēja pūtēju orķestrī, kā pianists viņš beidzis bērnu mūzikas skolu. Šķiet, viņa sapnis bija kļūt par aktieri - 1958. gadā viņš kā piedalījies arī divu raidlugu ieskaņojumos Latvijas radio un kā Teātra fakultātes students tika pieņemts brāļu Kokaru – Imanta un Gido vadītajā Rīgas studentu estrādes orķestrī. Krūzītis labi pārvaldīja svešvalodas, un Kokaru orķestrī viņam tika uzticēti itāļu, vācu, angļu mēlē skanošie hiti, paralēli Jānis dziedājis arī restorānos, piemēram, Baldonē, un 60. gadu sākumā viņa balss skanējusi arī Tramvaju un trolejbusu tresta (TTT) kluba orķestrī Deglava ielā, pēc Krūzīša aiziešanas tur sāka dziedāt Ojārs Grinbergs.

1961. gadā Jānis Krūzītis kļuva par Rīgas estrādes orķestra solistu, izvēršoties par samērā ilggadīgu zvaigzni. Būdams augumā neliels, viņš nēsāja brilles, taču izcēlās ar kustīgumu, lokanību, labu humora izjūtu un publika bija par viņu sajūsmā. Diemžēl dziedoņa vienīgais un vislielākais trūkums bijusi tieksme uz alkoholu, kas sevišķi bija manāma nebeidzamajos vieskoncertos. Ar koncertiem apceļots Kaukāzs, Sibīrija, Tālie Austrumi, nerunājot nemaz par tuvākajiem un tālākajiem kaimiņu novadiem un republikām, kas izbraukātas krustām šķērsām. Krūzītis līdz ar citiem mūziķiem mitinājās Filharmonijas mākslinieku kopmītnēs, un arī tur, protams, atmosfēra bija visai brīva.

Sākumā Jāņa Krūzīša skatuves partnere bija Aino Bāliņa, taču dueti 60. gadu sākumā vēl nebija modē. Aleksandru Kublinski galvenā diriģenta amatā nomainīja Egils Švarcs, kam dažus gadus vēlāk sekoja Raimonds Pauls. Krūzīša repertuārā bija Paula dziesmas Atlantijas viļņos, Mūžīgie remontētāji, arī skaņuplatē iedziedāta Lai tik līst, taču joprojām latviešu Sinatra skandēja ārzemju dziesmiņas, dziedāja arī krievu valodā, un laikabiedri atceras, ka iereibis Krūzītis koncertā reiz pārmaiņus dziedājis latviski un krieviski. Tieši disciplīnas pārkāpumu dēļ no REO  nācās atvadīties – Krūzīša liriskā un komiskā dziedātāja lomu Rīgas estrādes orķestrī 60. gadu 2. pusē aizpildīja viņa cienītājs, gados jaunākais Ojārs Grinbergs.

Arī pēc REO Krūzītis turpināja dziedāt – vispirms VEF kultūras pils ansambli, kam 70. gados sekoja Ādažu kultūras nams un darbs ansamblī Suvenīrs. Dziedātāja dzīves gājums noslēdzies 1993. gadā, bet par laimi daži viņa balss ieraksti radio palikuši. Atgādinot par Jāņa Krūzīša aizrautīgajām darba gaitām Rīgas estrādes orķestrī lai skan ieraksts no vecas skaņuplates – Raimonda Paula dziesma Lai tik līst.