Zigmara Liepiņa dziesma "Zibsni zvaigzne aiz Daugavas" ar tautas dziesmas vārdiem kļuva par aptaujas uzvarētāju 1985. gadā, kad „Mikrofonam” apritēja 20. dzimšanas diena. To svinēja agrofirmas „Ādaži” Kultūras namā, piedaloties raidījuma pirmajiem veidotājiem, mūziķiem, kā arī kolēģiem no  tolaik populārās jaunatnes programmas „Dzirkstele”.

 

1986. gadā „Mikrofona” aptaujas noslēguma koncerts beidzot atgriezās Rīgas Sporta pilī, kur jau vairākus gadus notika arī populārais sporta un mākslas sarīkojums „Sporta laureāts” ar daudzu izcilu sportistu, aktieru, mūziķu un dziedātāju līdzdalību. Taču „Mikrofons” par klausītāju atsaucību joprojām nevarēja sūdzēties, un, lai gan notika pat vairāki koncerti, Pils bija pārpildīta. Arī pārdzīvojumu un emociju, gatavojot noslēguma koncertu, bija gana. Un atkal pie vainas izrādījās  „Līvi”, šoreiz gan ne garie mati, bet gan viņu izpildītā – Ainara Virgas „Dzimtā valoda”, kuras vārdu autors bija moldāvu dzejnieks Grigore Vieru. Lai arī brālīgās republikas dzejnieks bija klāt koncertā, un nebija šaubu, ka šī dziesma aptaujā uzvarēs, tās patriotiskajam skanējumam tika likti visdažādākie  šķēršļi, gan pēkšņi nederēja Jāņa Groduma ķērcošā balss, dziesmu nācās pārrakstīt, to iedziedot radio kora vīru grupai, sekoja piedāvājums pat samainīt vietām ”Dzimto valodu” ar Imanta Kalniņa „Svētku dienu”, kas ierindojās otrajā vietā, un visbeidzot koncerta otrajā daļā uz skatuves negaidīti parādījās 15 meitenes ar ziediem rokās, tērptas brālīgo republiku tautas tērpos, lai atgādinātu, acīmredzot, padomju tautu lielo draudzību. Beidzot, pa visu šo jezgu finālā tomēr izskanēja dziesmas ieraksta pirmais variants „Līvu” oriģināls. Tauta gavilēja, zālē valdīja ovācijas un „Dzimtā valoda”, kas vēlāk kļuva par vienu no atmodas laika simboliem, sporta pilī izskanēja vēlreiz.