Šodien, 20. septembrī daudz baltu dieniņu 65. jubilejā vēlam brīnišķīgās balss īpašniecei, kādreizējai grupu „Suvenīrs”, „Modo” un „Opus" solistei, dziedātājai Mirdzai Zīverei. Jau pirms 30 gadiem viņa teica ardievas mūsu estrādes skatuvei un pievērsās režisores darba, tad nu šodien atkal jubilāres balsi jums atgādinās LR2.

Savulaik par Mirdzu Zīveri varēja sacīt, ka viņa ir viena no profesionālajām un talantīgākajām latviešu dziedātājām, kas spēj nodziedāt jebko un lieliski. Mirdzas balsi varētu raksturot ar vārdiem „power vocal”, un viņas vokālo izteiksmes līdzekļu arsenāls bijis unikāls Latvijai: Zīvere ne tikai dziedāja, bet spiedza, kliedza, to visu darot ar milzu emocionālo spēku.

Mirdza dziedājusi, cik vien sevi atceras – bērnudārzā, ģimenes saietos, vēlāk skolā, gan koros, gan solo, arī Latvijas radio bērnu ansamblī. 3. klasē viņa sāka mācīties akordeonu vispirms VEF kultūras pilī, tad P. Jurjāna mūzikas skolā, taču profesiju neriskēja saistīt ar mūziku. Meitene iestājās Vieglās rūpniecības tehnikumā, kur apguva modelētājas – konstruktores profesiju, iesaistījās pašdarbībā.

1969. gadā Mirdza sāka dziedāt Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas kultūras nama estrādes ansamblī. Jau strādādama trikotāžas ateljē, paralēli darbojās Tramvaju un trolejbusu pārvaldes kultūras nama pašdarbības kolektīvā ar nosaukumu „Prauli”. Taču lielākoties tā bija dziedāšana deju vakaros, un nopietna koncertdarbība sākās, kad Mirdza kļuva par solisti Ādažu kolhoza ansamblī „Suvenīrs”. Kopā ar šo kolektīvu Zīvere piedalījās arī divos festivālos Liepājas dzintars - 1972. un 1974. gadā - un kļuva par laureāti. Laureātes diplomu atnesa arī uzstāšanās tolaik ļoti populārajā un prestižajā festivālā „Kauņas trompete”.

Reiz kopīgā koncertā ar grupu „Suvenīrs” Mirdzas dziedātptasmi ievēroja Filharmonijas Raimonda Paula vadītās grupas „Modo” mūziķi - Vladimirs Boldirevs un Zigmars Liepiņš. Viņi pārliecināja Raimondu Paulu, ka jauno dziedātāju vajag uzaicināt uz ansambli, kas notika 1975. gadā. Vispirms Zīverei vairāk tika uzticēta fona dziedātājas loma, līdz viņa nonāca pie solopriekšnesumiem. Raimonda Paula vadībā „Modo” viņa dziedāja kā disko dziesmas, tā liriskas un dramatiskas melodijas, iedziedāja Kerijas lomu mūzikla „Māsa Kerija” skaņuplatē.

1978. gadā ansambļa vadību pārņēma Zigmars Liepiņš, drīz arī tapa lieliskais duets:  Mirdza Zīvere un Imants Vanzovičs, gūstot lielu klausītāju mīlestību. Notika nemitīga koncertdarbība, izdarīti ieskaņojumi, klajā nākušas skaņuplates. Sekoja jauns sastāvs grupā „Opus”, kā arī īslaicīgais projekts „Viktorija”. Arī tā radītājs bija Mirdzas vīrs, komponists un taustiņinstrumentālists Zigmars Liepiņš, kas nemitīgi nodrošināja Zīveri ar lieliskām dziesmām, taču viņa atskaņojusi arī citu autoru darbus, kuru vidū bijuši Raimonds Pauls, Gunārs Freidenfelds, Uldis Stabulnieks un citi. Izskanējis arī piedāvājums kļūt par Latvijas radio estrādes orķestra solisti.

Divreiz Mirdzas dziedātās dziesmas uzvarējušas „Mikrofona” aptaujā: 1984. gadā tā bija Ulda Marhilēviča dziesma „Lūgums” un 1985. gadā Z.Liepiņa „Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”. Dziedātājas hitu vidū bijuši skaņdarbi „Atziedi, dvēsele”, „Tu neej prom”, „Es aiziet nevaru”, „Sentiments”, „Dziesma par rozīti” un daudzas citas.

Koncertdarbību Mirdza Zīvera pārtrauca 1989. gadā pēc Maskavas GITIS Estrādes fakultātes beigšanas un režisora specialitātes iegūšanas. 1992. nodibināta aģentūra Mūza, un kādreiz slavenā dziedātāja turpmākās aktivā darba gaitas sasaistījusi ar dažāda mēroga pasākumu rīkošanu, ieskaitot Dziesmu svētku koncertus un citus valstiskus sarīkojumus. 2003. gadā tika izdots viņas pēdējais studijas soloalbums ”Mirdzas albums”, kurā Zigmara Liepiņa dziesmām ir arī pašas rakstīti dziesmu vārdi.

Zīvere kā dziedātāja pēdējos gados uzstājusies tikai Z. Liepiņa jubilejas koncertos 2012. gadā, taču joprojām viņas talanta cienītāji Mirdzu uzskata par vienu no visu laiku labākajām Latvijas (un ne tikai) popdziedātājām.