Šai dienā, 17. decembrī pirms apaļiem 90 gadiem dzimis latviešu tautas Āksts un Traģiķis, izcilais aktieris un dziedātājs Edgars Liepiņš. Arī pēc savas aiziešanas mūžībā 1995. gadā viņš mums joprojām liek skaļi smieties par savām dzīvespriecīgajām dziesmām un just aizkustinājumu, kad skan skumjās melodijas viņa neparastajā balsī.

Dziedošā aktiera Edgara Liepiņa balss un priekšnesuma maniere ir unikāla ne tikai Latvijas mērogā un nav sajaucama ne ar vienu citu. Viņa daudzveidīgā repertuāra dziesmas joprojām ir klausītāju iemīļotas, Liepiņa piemiņu dzīvu uzturējuši arī ikgadēji mūzikas un humora piesātināti koncerti Saulkrastos. Tos regulāri rīkojis viņa draugs Imants Skrastiņš, arīdzan Jaunatnes teātra aktieris un apveltīts ar muzikālu talantu. 

Neparastā talanta īpašnieks Edgars Liepiņš dzimis 1928. gada 17. decembrī Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā sešu bērnu ģimenē. Pabeidzis Meņģeles septiņgadīgo skolu. 1945. gadā Edgars devās uz Rīgu, lai mācītos Leona Paegles 1. vidusskolā, tagadējā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Par skatuves mākslinieka karjeru Edgars pat neesot sapņojis, viņa mūža liktenīgā nejaušība bija 1947. gada sastapšanās ar novadnieku Haraldu Topsi, kurš ierosināja mācīties par aktieri.

Liepiņš iestājās toreizējā Teātra un horeogrāfijas vidusskolā, kas vēlāk kļuva par LPSR Valsts teātra institūtu. Augstskolu jauneklis beidza 1951. gadā un kļuva par Jaunatnes teātra aktieri, kur liela viņa daļa lomu bija zēni un jaunieši, piemēram, Gustavs izrādē „Emīls un Berlīnes zēni” un Rūdis Ilzes Indrānes „Lazdu laipā”. Tikai 1966. gadā, kad Liepiņš kļuva par galvenās lomas tēlotāju „Leģendā par Tilu Pūcesspieģeli”, viņu beidzot ierindoja starp Latvijas spožākajiem aktieriem, un Tila loma bija un palika viens no augstākajiem Liepiņa aktieriskajiem sasniegumiem.

Paralēli dramatiskām lomām, Edgars Liepiņš allaž bijis izcils komiķis, un uz ilgu laiku ieguva Hugo Diega zīmogu. Tas bija Mirdzas Ramanes karikatūru tēls, kam TV uzvedumos bija daudz jādzied, un Liepiņš ar šo repertuāru uzsāka patstāvīgus koncertus pa Latviju. Uzņēmīgais aktieris ar lielu entuziasmu 1978. gadā kopā ar komponistu Raimondu Paulu ķērās pie skaņuplates ieraksta, bet cenzūra to aizliedza un programma „Trīs runči” ceļoja nelegālos magnetofona ierakstos no rokas rokā. Ar skaņu režisora Aleksandra Grīvas labvēlību ieskaņojums nonāca pie trimdas tautiešiem, kas 1980. gadā to izdeva skaņuplatē.

Ar Paulu vēl tapusi kopīga Ernesta Disberģa vārsmu programma „Rīga toreiz, Rīga – šodien”, 80. gados Liepiņš izveidojis vairākas tautasdziesmu programmas – kopā ar komponistu Mārtiņu Braunu („Tas ko Zenta neatļāva jeb Gods Tev un tavam suņam”) un Juri Kulakovu.

Kopā ar „Pērkona” mūziķiem tapa projekts „Ārprāc ‘88” par godu dziedošā aktiera 60. jubilejai, kurā skanēja dziesmas ar latviešu klasiķu dzeju. Jubilejas koncerts notika 1988. gada 17. decembrī lielā salā Mežaparka lielajā estrādē, kas bija klausītāju pilna. 1990. gadā Edgars Liepiņš kopā ar vairākiem jaunās paaudzes popdziedoņiem devās turnejā „Latvijas zvaigznes, savienojieties” Latvijas radio bigbenda pavadībā.

Savu izcilo komiķa talantu Liepiņš demonstrēja ikvienā savā koncertā, viņa balss iemūžināta arī raidlugās, viņš filmējies kino, un 1992. gadā viņš vadīja pirmo Maestro Paula iedibināto „Latvju ziņģes” sarīkojumu Brīvdabas muzejā.

Dzīves pēdējos gados Edgars Liepiņš smagi slimoja, aktiera mūžs noslēdzās 1995. gada 13. septembrī. Viņa dzīvei un daiļradei aktīvi sekojuši pētnieki, tai veltītas publikācijas un grāmatas, tostarp izdota paša aktiera dienasgrāmata, par godu Liepiņa 90. jubilejai Latvijas pilsētās notiek koncerti, kuru dalībnieku vidū virkne mākslinieku, ar kuriem Edžus sadarbojās savas dzīves laikā. Koncertos piedalīsies komponisti Mārtiņš Brauns un Juris Kulakovs, grupa „Ārprāts ‘88” (Valdis Muktupāvels, Juris Sējāns, Leons Sējāns), aktieri Gunārs Placēns un Edgars Pujāts, dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels u.c. Skanēs dziesmas no koncertprogrammām, kas tapušas sadarbībā ar komponistiem Raimondu Paulu, Mārtiņu Braunu, Juri Kulakovu, arī paša Edgara Liepiņa sarakstītās dziesmas.