Seksuālie uzbrukumi Vācijā Jaungada naktī - veicinājuši jaunas diskusijas par bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Tas ir arī aktualizējis jautājumu par to, cik daudz no sabiedrības tiek arī slēpta informācija, kurā varētu būt iesaistīti bēgļi un patvēruma meklētāji. Ja lielākajā daļā Eiropas par šiem uzbrukumiem īsti neko nedzirdēja, tad par notikušo Vācijas pilsētā Ķelnē, kaut arī ar novēlošanos, bet ziņoja teju visi pasaules mediji. Uzreiz pēc tam sekoja arī ziņas par līdzīgiem uzbrukumiem Somijā. Netiek arī izslēgts, ka bez Somijas un Vācijas,  līdzīgi uzbrukumi Jaungada naktī varētu būt pastrādāti arī citviet Eiropā.

Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss pieļauj iespēju, ka šie uzbrukumi Ķelnē Jaungada vakarā varētu būt jau iepriekš saplānoti, jo tik liels pūlis - ap 1000 cilvēkiem – nevar tā vienkārši ņemt un nejauši satikties. Tādējādi tas ir vairāk nekā ticams, ka viss šīs darbības ir bijušas koordinētas. Tomēr kamēr vēl šīs aizdomas nav apstiprinātas, tikmēr nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus.

Tāpat arī iesniegumu skaits Ķelnes policijā par vardarbību Jaungada naktī ar katru dienu palielinās. Vakar tas pārsniedza pus tūkstoti sūdzību, no kurām 40% ir par seksuāla rakstura uzbrukumiem. Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka citušas ir ap 170 sievietēm.

Loģiski, ka pēc šiem Jaungada notikumiem Ķelnē, sievietēm ir bail atrasties vienām uz ielas un stacijas tuvumā. Uz to intervijā Latvijas radio norāda arī žurnālists Toms Ancītis no Vācijas, ka šīs sajūtas…emocijas ir pietiekami sakāpinātas.

Viņš, arī atsaucoties uz Vācijas Sabiedriskā radio veikto pētījumu, uzsver, ka bez jau esošajām bailēm ir vēl citas. Tā piemēram, kam vispār Vācijas iedzīvotāji var uzticēties un ko vēl no mums noklusē policija vai mediji. Ancītis piebilst, ka situācija Vācijā ir patiešām saspringta.

Arī daudzi politiskās opozīcijas spēki Vācijā uzskata, ka kanclerei Angelai Merkelei ir jāuzņemas atbildība par notikumiem Ķelnē, kuri ir tiešs viņas valdošās partijas "atvērto durvju" imigrācijas politikas rezultāts, tādējādi tie aicina uz aktīvāku rīcību.

Tā vien liekas, ka Merkele to ir sadzirdējusi. Viņa nekavējās ar atbildi un ir jau paudusi atbalstu vairākām iecerēm, to skaitā par stingrākiem uzturēšanās kārtības noteikumiem ārvalstniekiem. Viņa pat pieļauj iespēju, ka bēgļus un patvēruma meklētājus varētu izraidīt no valsts, ja tiem ir piespriests nosacīts cietumsods. Taču tajā pašā laikā Merkele neslēpa, ka notikumi Ķelnē ir daudz komplicētāki. Kanclere uzskata, ka tie aktualizē arī jautājumu par dažādu kultūru miermīlīgu līdzāspastāvēšanu Vācijā.