Eiropā strauji aug atbalsts galēji labējām politiskajām partijām un šī gada vēlēšanas vairākās Eiropas Savienības valstīs ar bažām gaida gan Brisele gan citas Eiropas galvaspilsētas.  Pēc pāŗis nedēļām parlamenta vēlēšanas notiks Nīderlandē un aptaujas liecina, ka visvairāk balsu - aptuveni 17% - varētu iegūt populistiskā Brīvības partija. Tās  līderis Gērts Vilderss jau paziņojis, ka vēlēšanas Nīderlandē esot Eiropas "patriotu pavasara" sākums, paužot cerības, ka arī Francijā un Vācijā šogad gaidāmajās vēlēšanās panākumus gūs galēji labējās un eiroskeptiskās partijas.  Zīmīgi, ka Francijas un Vācijas labējās partijas gūst atbalstu Maskavā. Tā piemēram, radikālā Francijas ''Nacionālā fronte'', ko vada Marina Lepēna savulaik saņēma aizdevumu savai priekšvēlēšanu kampaņai no Krievijas investoriem piederošās bankas Čehijā. Tagad Lepēna ir viena no vadošajām kandidātēm uz Francijas prezidenta krēslu. Ievēlēšanas gadījumā viņa sola ciešākas saites ar Krieviju un referendumu par Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Maskavā vizītē viesojās arī Vācijas  galēji labējas radikālās partijas “Alternatīva Vācijai” vadītāja Frauke Petrija.  Gada nogalē atbalsts  partijai Alternatīva Vācijai, saskaņā ar aptauju, jau sasniedza 15%. To gan acīmredzot ietekmēja arī  slaktiņš vienā no Berlīnes Ziemsvētku tirdziņiem, kura laikā kāds nelegālais imigrants,  noslepkavoja 12 cilvēkus. Kāpēc aug atbalsts radikālām partijām, tieši Vācijas  kontekstā -  Latvijas Universitātes profesora Ojārs Skudras komentārā.