Jāatzīst mājkalpotāju un aprūpētāju tiesības ES – tā lēmuši EP deputāti pagājušā mēnesī  pieņemtajā rezolūcijā.   Eiropas Savienībā ir jāpiešķir oficiāls statuss mājsaimniecībās nodarbinātajiem un aprūpētājiem, no kuriem lielākā daļa ir migrantes. Viņu darbs ir jāatzīst par “īstu” darbu, lai novērstu izmantošanu, piespiedu darbu un cilvēku tirdzniecību, sacīja EP deputāti ,  rosinot izveidot vienkārši pārvaldāmus modeļus likumīgām darba devēja un nodarbinātāja attiecībām, lai mazinātu nestabilitāti un nedeklarētu darbu mājsaimniecībās.  Šīs rezolūcijas ierosinātāja un arī galvenā ziņotāja bija eirodeputāte no Grieķijas Kostadinka Kuneva:

“ Vairākums no šiem strādniekiem ir sievietes un lielākā daļa no sievietēm mājkalpotājām ir imigranti. .Mājsaimniecībās nodarbināto un aprūpētāju darbs mums ļauj vairāk pievērsties pašiem savām karjerām un baudīt sabiedrisko dzīvi. Mēs viņiem uzticam savas mājas, bērnus un vecākus. Bet viņi ir neredzami, nedeklarēti, pakļauti nestabilitātei un sociālajai atstumtībai, strādā garas darba stundas bez brīvdienām, medicīniskās apdrošināšanas vai pensijas plāniem.  Ir nepieņemamai, ka mums divas darba ņēmēju kategorijas – tie kuriem ir tiesības uz sociālajām garantijām un tie, kuriem tādas nav. “  Ziņotāja Kostadinka Kuneva piebilda, ka mūsu sabiedrības novecošana un fakts, ka sievietes arvien biežāk izvēlas strādāt, nozīmē, ka šo cilvēku pakalpojumi mums vajadzīgi arvien vairāk. Tomēr ES dalībvalstis turpina pieļaut, ka viņi darbojas ekonomikas pelēkajā zonā.  Rezolūciju Eiropas Parlaments pieņēma ar balsu vairākumu.  Deputāti mudināja  Eiropas Komisiju steidzami iesniegt priekšlikumu direktīvai ar kuru atzītu neprofesionālo aprūpētāju statusu, tādējādi nodrošinot viņiem atalgojumu un sociālās aizsardzības standartu minimumu laikā, kad viņi pilda aprūpes pienākumus.  Kā labie piemēri tika minēti Beļģijā ieviestie  „pakalpojumu kuponi” vai Francijā izmantotie „vispārējo pakalpojumu dienesta čeki” kā veiksmīgi modeļi ar pozitīvu ietekmi uz šajā nozarē nodarbināto sociālajiem un darba apstākļiem. Viņi aicina dalībvalstis apsvērt, kā varētu stimulēt likumīgu mājsaimniecības pakalpojumu izmantošanu. Jāpiebilst, ka mājsaimniecības darbos ES ir nodarbināti 2,5 miljoni iedzīvotāju. 88% no tiem ir sievietes. Un arī mēs no sava paziņu un draugu loka zinām ne vienu vien piemēru, kad latviešu sievietes strādā kā mājkalpotājas bagātākajās ES valstīs, un lielāko tiesu tas ir darbs ekonomikas  pelēkajā zonā. EP rezolūcija ir pirmais solis, lai to mainītu.