Sākot ar rūpniecības robotiem līdz pat medicīnas iekārtām, droniem, rotaļlietām un sadzīves tehnikai, robotika un mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā. Eiropas Parlaments ir pasaulē pirmā iestāde, kas cenšas izdot likumus attiecībā uz mākslīgā intelekta juridiskajiem un ētiskajiem aspektiem.  Tieši par  to arī pagājušā nedēļā sprieda deputāti Strasbūrā, kārtējā plenārsesijā. Juridiskie aspekti ir svarīgi , lai precīzi noteiktu atbildības aspektus, īpaši attiecībā uz automatizētām un autonomām automašīnām. Ja negadījumu ir izraisījis robots, kurš par to ir atbildīgs? Kurš segs apdrošināšanas izmaksas? Vai tas būs ražotājs? Vai varbūt programmētājs? Vai arī lietotājs? Atbilde uz šo jautājumu ir sarežģīta.  Eiropas Parlamenta deputāti   pieprasa obligātās apdrošināšanas shēmu un papildu fondu, lai nodrošinātu, ka negadījumos ar šādām automašīnām cietušie tiek pilnībā kompensēti. Robotu straujā attīstība var izraisīt arī pārmaiņas  darba tirgū  – un pesimisti brīdina, ka robotizācijas sekas būs daba vietu zaudējumi, bet kā uzsvēra EP ziņotāja Madija Delvo uzsvēra, ka ir arī optimisti , kas uzskata,  ka te parādās jaunas iespējas nodarbinātības attīstībai. : “Robotizācijai var būt pozitīva attīstība arī tur, kur ir smagi un bīstami darba apstākļi. Neviens nevar paredzēt vai roboti radīs vairāk darba vietu vai tās samazināsies. Pilsoņi ir satraukti”,  un kā uzsvēra Madija Delvo, tāpēc ir  jāsagatavo dažādi attīstības scenāriji un jāmeklē risinājumi.  Lieli izaicinājumi būs arī izglītības darbiniekiem, domājot par to kā pārkvalificēt esošos darbiniekus un kā izglītot jauniešus. Jāpiezīmē, ka  Pizā darbojas institūts Sant'Anna, kas ir nozīmīgs robotikas izpētes centrs un līdzdarbojas Eiropas projektā RoboLaw. Pētnieki uzskata, ka Eiropas Parlamenta interese par šiem jautājumiem ir pozitīva tendence. Šobrīd tirgū nonāk arvien autonomāki roboti,   laboratorijās inženieri veido robotus, kas spēj mācīties no apkārtējās vides, no savas pieredzes un pieņemt patstāvīgus lēmumus. Tad ir jautājums, vai programmētājs vienmēr ir atbildīgs par darbībām, jo arī vide ietekmē robotu. Eiropas Parlaments uzskata, ka atbilde varētu būt e-personības piešķiršana šai robotu kategorijai. Elektroniskā personība nozīmē, ka roboti tiek uzskatīti par korporāciju, juridisku personu, kurai ir daļa tiesību un pienākumu. Vēl svarīgs aspekts, kuru izvērtē Eiropas Parlaments, ir ētiskie jautājumi, ko rada roboti. Piemēram, atkarīgās attiecības, kas var izveidoties starp cilvēku un robotu, jo īpaši, mazāk aizsargāto personu gadījumā. Jānodrošina, lai šie cilvēki netiek maldināti, ka roboti  ir spējīgi just emocijas, jo mašīnas uz to nav spējīgas. Lūk, virkne sarežģītu jautājumu, kas vairs nav fantastikas joma, bet skars mūsu ikdienas dzīvi.