Turpinot atmiņu ciklu „Mikrofona aptaujai-50”, šoreiz pievērsīsimies noslēguma koncertam 1984. gadā, kas pirmo reizi notika ārpus Rīgas - Zemgales Kultūras namā Slampē. Tātad „Mikrofona” gadskārtējās aptaujas burās ieplūda spirdzinošie Kurzemes vēji. Lai gan līdz tiem nācās krietni vien pagaidīt, jo pēc „Mikrofona 82” koncerta Sporta pilī un Maestro atvadām, tāpat kā pēc „Mikrofona 71” atklātā koncerta „Mazajā Ģildē”, aptaujā atkal iestājās pauze. Tiesa, šoreiz aptauja netika noliegta, bet nopietni piebremzēta gan. Pirmkārt, tika mainīta balsošanas formula, to it kā pastiepjot visa gada garumā, taču 1983. gada populārāko dziesmu tā arī nenoskaidrojot, otrkārt, varas vīriem bija jāīsteno sava senā iecere - jo „Mikrofons” tālāk no acīm, jo labāk, nolemjot to „aizfīrēt” tālāk no Rīgas, tā sakot, tuvāk tautai, tātad uz laukiem. Pirmais variants bija kolhozs „Jaunais komunārs” Saldus pusē pie tolaik slavenā lauksaimnieka Jāņa Blūma. Taču šī ideja nez kāpēc ātri vien izčabēja, beigu beigās izvēloties jauno, moderno Kultūras namu Slampē, kur gan vietu skaits zālē, salīdzinot ar Sporta pili, bija stipri mazs.

 

Aizkustinošs brīdis „Mikrofona 84” noslēguma koncertā Slampē bija arī Maestro speciālbalvas pasniegšana, un tā tika Uldim ar viņa Konservatorijas pedagoga cienīgu piebildi - vistīkamākais šajā dziesmā ir klavierpavadījums. Zīmīgs bija arī Raimonda Paula ieraksts diplomā - „Piekrītu tautas balsojumam”. Jā, patiesi, tautas balsojums un žūrijas balsojums „Mikrofona” aptaujās bieži vien bija stipri atšķirīgi.