Par Ikšķiles novada jostas esamību paši  ikšķilieši līdz šim nemaz nezināja. Tomēr nesen noskaidrots, ka Nacionālā vēstures muzeja krājumos ir 19. gadsimtā darināts  jostas paraugs. Atzīmējot mākslas dienas, atkal tika austa vēsturiskā josta.

Ikšķiles dejotāji un dziedātāji gan vietējos koncertos, gan arī Dziesmu svētkos allaž mugurā vilkuši kādu no vidzemes novadu tautu tērpiem.  Tautas tērpa trūkums   skaidrots ar Rīgas tuvumu, tomēr nesen atklājies, ka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumos ir 19. gadsimtā  darināta Ikšķiles josta. Stāsta audēja Natālija Logina: “Sākām pa arhīvu meklēt un izrādās, ka tā josta ir Dzērvīša krājumā. Tas ir 19.gs. Ikšķilniece ir uzaudusi un Dzērvītim uzdāvinājusi jostas fragmentiņu.”

Daugavas rāmais zilums, vasarīgs meža zaļums, bet sarkanā ir dzīvības un veselības krāsa - tāda ir Ikšķiles novada josta.

Jostas pamatā ieausti saules raksti un krustiņi, bet savienojot vertikālajā plaknē esošās Dieva un Māras zīmes veidojas vienotā Visuma zīme. Tagad  Ikšķiles josta atkal ielikta stellēs, un kopā to veidos visas audējas.  Pēc jostas rakstiem un krāsām iespējams arī izveidot tautas tērpu.

Audēja N. Logina cer, ka jau šogad Ikšķiles 830. jubilejā paraugs būs gatavs, bet nākamajos dziesmu svētkos Ikšķiles brunči  varētu būt arī kādam pašdarbības kolektīvam.