Latgaliešu valodā mūsdienās pārsvarā runā vecāka gadagājuma cilvēki, un daudzi jaunieši vai nu vispār nemāk šo valodu, vai arī kautrējas runāt latgaliski. Ļoti būtiska loma valodas saglabāšanā ir Latgales pašvaldībām, bet visvairāk tieši folkloras kopām. Aktīvi latgaliešu valodu un tradīcijas popularizē Līvānos.

Līvānos jau 25 gadus pastāv folkloras kopa „Ceiruleits”. Kolektīva vadītāja Anna Kārkle stāsta, ka liela daļa repertuāra ir tieši latgaliešu valodā: „Latgaliešu valodu mēs popularizējam katrā mēģinājumā, jo pamatā dziedam un dancojam mūsu apkārtnē pierakstītos folkloras materiālus. Arī tie bērni, kuri savā sētā varbūt nerunā latgaliski, šeit „Ceiruleitī” to dara.”

„Ceiruleiša” dalībnieki, arī jauniete Māra Rudzāte, ir pārliecināta – no latgaliešu valodas nav jākaunas, bet gan jānes tā pasaulē: „Es lepojos, ka esmu no Latgales.”

Mairis Iesalnieks arī nav aizmirsis savu senču valodu: „Es ikdienā runāju latgaliski. Mūsu sētā tā vienmēr ir bijusi.”

Arī folkloras kopa „Turki” ar savām dziesmām popularizē latgaliešu valodu, bet kolektīva vadītāja Terēzija Rubene uzsver – daudz svarīgāk būtu to stiprināt katrā ģimenē: „Labi, skola, labi, kaut kādi pulciņi, bet tā pēctecība jau veidojas ģimenē.”

Līvānieši uzsver, ka latgaliešu valodu saglabāt palīdzētu fakultatīva izveidošana Latgales reģiona skolās.