30. maijā, pirms 85 gadiem pasaulē nāca meitene Bille -  dzejniece, rakstniece un tulkotāja Vizma Belševica. Viņas talants devis vārdus neskaitāmām dziesmām, to autori bijuši Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Uldis Stabulnieks un daudzi citi. Vizmas Belševicas mūžs noslēdzās pirms desmit gadiem, bet viņas dzejas iedvesmotās melodijas turpina skanēt LR2.

Dzejniece, rakstniece un tulkotāja Vizma Belševica ar savu dzīvi un daiļradi kļuvusi par latviešu literatūras gara stipruma un izcila talanta zīmi, ne velti viņa dēvēta par 20. gadsimta otrās puses izcilāko latviešu literāti.

Belševicas mūžs sākās 1931. gada 30. maijā Rīgā, Grīziņkalnā un daudz no bērnībā piedzīvotā viņa atainojusi savā lieliskajā romānu sērijā par Billi, kas guvis starptautisku atzinību. 1948. gadā Belševica beidza 2. Rīgas poligrāfisko arodskolu, neklātienē viņa absolvēja arī Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu. Jau 1947. gadā jauniete iesaistījās jauno literātu aktivitātēs. Togad laikrakstā Padomju Jaunatne publikācija bija publicēts 15gadīgās arodskolnieces dzejolis Zemes atmoda.

1955. gada sākumā Belševica iestājās Maskavas Literatūras institūtā. Togad klajā nāca viņas pirmais krājums Visu ziemu šogad pavasaris. Pēc diploma saņemšanas un atgriešanās Latvijā Vizma Belševica kļuva par visai respektējamu personu literātu aprindās. Taču drīz vien dzejniece kļuva varas aprindām neērta, jo pārāk tieši izrādīja savu nacionālo pašapziņu un spēcīgo mugurkaulu. Saistībā ar ukraiņu disidenta Ivana Dzjubas lieta viņas dzīvoklī tika veikta kratīšana, no 1971. gada vidus līdz 1974. gadam Vizmas Belševicas dzejas publicēšana Latvijā bija pilnībā aizliegta. Tolaik literāte aktīvi pievērsās tulkošanai. Viņas radītiei ir tulkojumi ierindojami literatūras zelta fondā - stāsti par Vinniju Pūku un viņa draugiem, Marka Tvena un Ernesta Hemingveja romāni, Edgara Po stāsti u.c.

70. gadu nogalē Vizmas Belševicas atdzimšanu veicināja komponista Raimonda Paula dziesmas ar viņas vārdiem. 80. gados Vizma Belševica pamazām atguvās no drukas aizlieguma, 1981. gadā tika svinēta viņas 50. jubileja un klajā nāca krājums Kamolā tinēja ar dzejoli, kas skaņās tverts kļuva par Mikrofona aptaujas uzvarētāju 1980. gadā. Skatītāju simpātijas iekaroja īsfilma Tās dullās Paulīnes dēļ pēc Belševicas stāsta motīviem.

Taču neilgi pirms dziesmotās atmodas, 1987. gadā naktī uz 6. februāri mīklainos apstākļos bojā gāja Vizmas Belševicas dēls, dzejnieks Klāvs Elsbergs. Pēc viņa nāves Belševica pārtrauca sacerēt dzejoļus, toties ķērās pie dokumentālās prozas, tapa triloģija Bille. Dzejnieces balvu klāstā ir 1994. gadā saņemtais Triju Zvaigžņu ordenis. 2002. gadā viņa saņēmusi Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā  un 2004. gadā par labāko atdzejas grāmatu. Gūta arī starptautiska atzinība un Belševicas kandidatūra izvirzīta pat Nobela prēmijai.

1999. gadā, pabeigusi trešo Billes grāmatu, dzejniece nerakstīja vairs neko. 20. gadsimta 2. puses izcilākā latviešu literāte Vizma Belševica aizgāja mūžībā 2005. gada 6. augustā.

Dziesmas ar Vizmas Belševicas dzeju radījuši Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Uldis Stabulnieks, Andris Kārkliņš, Niks Matvejevs un citi latviešu skaņraži.