Cilvēka pārliecību, uzskatus un vērtības laiks reizēm „saspiež” vienā darbībā vai vienā runā. Tā notika arī ar mūsu šīsdienas „Stāstu Raksta” varoni, kuru atceramies viņa 87 dzimšanas dienā. Viņa vārds ir Gunārs Astra, viņš bija latviešu brīvības cīnītājs un padomju okupācijas laika disidents – tātad cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu un valdību.

Gunāra Astras dzīves pārliecība koncentrējusies viņa „Pēdējā vārdā” – 1983. gada 15. decembrī padomju tiesā teiktā aizstāvības runā, tā šodien atrodama Gunāra Astras vārdā nosauktā blogā un vairākās citās vietās internetā.

Katra cilvēka uzskatus veido viņa dzīves gājums. Gunārs Astra bija vidējais no trim brāļiem, tēva – vecticībnieka un mātes – Latvijas patriotes ģimenē. Kā TV intervijā saka jaunākais brālis Harijs, bijušais leģionārs, no visiem brāļiem Gunārs bijis pats godīgākais un pats spītīgākais, iespējams, tāpēc viņa dzīves ceļš bija tāds, kāds bija. Dzimis 1931. gadā, padomju okupāciju pārdzīvojis divreiz – kā bērns deviņu gadu vecumā un pēc kara kā pusaudzis. Astra pats norāda, ka mācījies analizēt, pretstatīt, salīdzināt un izdarīt secinājumus, turklāt spējis izvairīties no bailēm sava viedokļa veidošanā.

Beidzis vidusskolu un Rīgas elektromehānisko tehnikumu, izgājis cauri padomju armijai, viņš kļuva par vefieti un 25 gadu vecumā bija rūpnīcas lielākā ceha priekšnieka vietnieks ar skaidriem mājieniem par iestāšanos komunistiskā partijā karjeras tālākai izaugsmei. Pēc tam Astra strādāja Rīgas Radiorūpnīcā, Latvijas Universitātes Skaņas un gaismas laboratorijā, neklātienē mācījās angļu valodu. 50to gadu beigās, pēc publiski pieejamiem avotiem, Astra saticies ar vairākiem ASV vēstniecības darbiniekiem, sarakstījies ar ārzemju latviešiem, klausījies „Amerikas Balsi” un nav slēpis savus kritiskos uzskatus par padomju varu.

Pēc aģenta, kurus tolaik (un droši vien arī tagad) sauc par „stukačiem”, ziņojuma un principiāla un agresīva VDK izmeklētāja darba Astru tiesāja Baltijas kara apgabala Kara tribunāls un piesprieda 15 gadus ieslodzījuma un mantas konfiskāciju. Izcietis pilnu soda termiņu Mordovijā un Permā, īpaši smagu dzīves apstākļu nometnēs, Astra ieslodzījumā iepazinās ar daudzu padomijas tautu politieslodzītajiem.  Tad, 45 gadu vecumā, Astra atgriezās Latvijā un strādāja tehnisku darbu rūpnīcā „Straume” un citur. Par galveno iztikas avotu viņam kļuva puķu audzēšana piemājas saimniecībā Lucavsalā.

1979. gadā Astra latviskoja Baltijas disidentu parakstīto Baltijas hartu – dokumentu, kas protestēja pret Molotova-Rībentropa paktu un pieprasīja atjaunot Baltijas valstiskumu.

1983. gadā Gunāru Astru arestēja atkārtoti, apsūdzot par pretpadomju literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Grāmatas, kuras Astras mājās nodrošināja viņam septiņus gadus kolonijā un piecus gadus izsūtījumā, šodien var atrast katrā vidēji lielā grāmatnīcā – Džordža Orvela „1984”, Anšlava Eglīša, Ulda Ģērmaņa un vēsturnieka Agņa Baloža darbi.

Astras arests ieguva starptautisku rezonansi un protestus. PSRS varas institūcijas Astru amnestēja. Kā norāda vairāki Astras biogrāfi – Anita Bormane, Dans Titavs, Viesturs Sprūde un citi, pa ceļam Astra saslima, tika ievietots kara hospitālī, tika operēts un operācijas laikā mira. Neskaidrības ar diagnozi, ekspertīzes trūkums un citi dīvaini apstākļi liek domāt par iespējamu indēšanu no padomju represīvo iestāžu puses.

Astras bēres bija viena no pirmajām neformālajām tautas pretpadomju demonstrācijām – ar Latvijas karogu un himnu. Pēc padomju okupācijas varas krišanas Astra tika reabilitēts, viņa vārdā nosaukta iela, pie Rīgas apgabaltiesas uzstādīta piemiņas plāksne.

Šo stāstu rakstu noslēdz paša Gunāra Astras teiktais „Pēdējā vārdā”:

„Es ticu, ka šis (proti, padomju) laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku.”

Tā arī ir noticis, un ne bez Gunāra Astras spītīgās un nelokāmās cīņas. Tautasdziesma, par kuru vajadzību ikdienā līdztekus daudzām citām latviskām lietām iestājās Gunārs Astra – noslēdz šo „Stāstu rakstu”.