Ir tautas, kurām nav savas valsts un ir tautas, kurām nav savas valodas. Latviešiem ir gan sava valoda, gan sava Latvija. Uz pasaules latvieši ir vien tāda saujiņa, tomēr mēs esam ļoti bagāti, un tā galvenā bagātība nav ne sverama, ne mērāma. Viena no mūsu lielākajām vērtībām ir valoda. Pasaules valodu kokā latviešu valoda sēž uz viena zara ar lietuviešu valodu un veido baltu valodu grupu. Sendienās uz šī zara bija arī prūšu valoda, kas izzuda pirms apmēram 4 gadsimtiem. Baltu zars izauga no indoeiropiešu valodu zara, bet turpat līdzās ir arī somugru valodu zars, kas ietekmējis baltu valodas – lietuviešu valodu mazāk, latviešu valodu vairāk.  Piemēram, lībiešu valoda ir somugru valodu saimē, un mēs zinām, ka latviešu valodā ir arī daudz lībiešu vārdu. Daudzi no tiem ir saistīti ar jūru - liedags, kaija, ķesele, murds, paisums, ķīsis, salaka, sīga, vimba, selga, loms. Arī kukainis, allaž, sēne, launags, nūja, puika, puķe, muiža, pulgot un ķepa ir lībiešu valodas vārdi. Arī no brāļiem lietuviešiem esam paņēmuši dažus vārdus – kareivis, ķēve, veikals ģimene. Protams, daudz aizguvumu latviešu valodā ienākuši no vācu un krievu valodas, bet tas nav saistīts ar valodu saplūšanu, bet gan ar šo tautu varas nostiprināšanos Latvijas teritorijā.

Katrā ziņā latviešu valoda ir ļoti sena. Tā izveidojās 10. - 12.gadsimtā no baltu valodām, kas reiz apdzīvoja Latvijas teritoriju. Šeit mita kurši, zemgaļi, latgaļi un sēļi. Šīm ciltīm saplūstot, saplūda arī valodas un radās latviešu valoda, saglabājot arī senvalodu iezīmes novadu dialektos. Latviešu valodas aģentūras mājas lapā (www.valoda.lv) ir atrodami skaņas ieraksti, kuros dzirdamas valodas izloksnes, tos ir ļoti interesanti noklausīties un salīdzināt. Vidus dialekts ir sastopams Latvijas vidienē. Uz tā pamata ir veidojusies latviešu literārā valoda. Lībiskais dialekts ir Vidzemes ziemeļrietumos un Kurzemes ziemeļos. Augšzemnieku dialekts ir sastopams Vidzemes austrumos, Augšzemē un Latgalē. Stāstā vel gribu citēt „Latviešu valodas aģentūras” mājas lapā izlasītu teikumu: „Gadsimtu gaitā latviešu valoda kļuvusi par bagātu, koptu valodu, kas spēj atspoguļot visdažādākās sabiedrības dzīves jomas”.

Ar lepnumu par savu valodu es arī noslēdzu raidījumu ciklu „Latvijas simtgades stāstu raksti” un saku paldies tā veidotājiem – Gunāram, Inesei, Līnai, Hardijam, Arminam un Robertam, kā arī mūsu klausītājiem.

Stāsts izskan ar grupas „Līvi” dziesmu „Dzimtā valoda”. Mūzikas autors Ainars Virga, vārdu autors moldāvu dzejnieks Grigore Vieru, Imanta Ziedoņa atdzejojums. Šī dziesma radās 1985. gadā, uzvarēja 1986. gada "Mikrofona" dziesmu aptaujā un bija nopietns protests pret tā laika varas valodas politiku. Cik daudzas sirdis ietrīcējās un cik daudz asaru noritēja, klausoties šo dziesmu.