Šis ir „Stāstu raksts” par latviešu skolotāju, enciklopēdistu un grāmatizdevēju Jēkabu Dravnieku viņa 160 dzimšanas dienā.

Dravnieks izdevis vairāk kā 60 grāmatu: daiļliteratūru, mācību grāmatas, praktiska satura literatūru, kalendārus un mūzikas grāmatas. Iespējams, viņa nozīmīgākais devums ir tā sauktā „Dravnieka konversācijas vārdnīca”, enciklopēdisks izdevums divdesmit septiņās burtnīcās latviešu valodā, kuras izdošanu Dravnieks iesāka un tika līdz alfabēta vidum, līdz „K” burtam.

Dravnieks izdeva Blaumani, Aspaziju, Mīlenbahu, arī pirmo plašāko latviešu literatūras vēstures grāmatu. Dravnieks iepazīstināja latviešu grāmatmīļus ar Šekspīru, viņa izdotais "Hamlets" ir pirmais grāmatā izdotais Šekspīra darbs latviešu valodā.

Jaunībā mēģinājis dažādus amatus – bijis tirgotāja māceklis, mēģinājis apgūt ērģeļspēli, mācījies latīņu valodu, Dravnieks sāk nodarboties ar rakstniecību un tulkošanu. Tam pateicoties viņš nokļūst Tērbatas skolotāju seminārā. Jaunlatviskais Tērbatas gars izveidoja Jēkabu Dravnieku par brīvdomātāju - demokrātu.

Pēc skolotāju semināra Dravnieks kļuva par skolotāju Kaukāzā, vācu kolonijās, saņemot tiem laikiem ļoti pieklājīgu atalgojumu - 800 rubļus gadā. Viņš turpina mācīties, pērk grāmatas un, iespējams, tas virza viņa grāmatizdevēja un redaktora karjeru. Pēc Kaukāza Dravnieks atgriezās Latvijā kā tautskolotājs un mēģina mācīt un cīnīties, „lai skolas bērni zina ko vairāk, kā tikai dievvārdus”.

Kādu laiku padzīvojis Rīgā, strādājis „Dienas Lapas” redakcijā, Dravnieks atgriezās Jelgavā, kur sāka savu izdevēja darbu, kas nebija tas vieglākais. Viņš pats raksta: «Veikals vērtās plašumā: grāmatu pārdotava, spiestuve, sietuve, litogrāfija, cinkogrāfija, redakcija, ekspedīcija, apgādniecība - viss prasīja daudz spēku.”

Tomēr spēka pietrūka un finansiāli veiksmīga viņa izdevējdarbība arī nebija. Pārstrādājies, sabeidzis veselību, Dravnieks visu pārdod, kā nu var, un ilgstoši ārstējas ārzemēs. Pēdējos mūža gadus Dravnieks pavada Rīgā, tulko, raksta laikrakstiem, veido mācības grāmatas un vārdnīcas – tā Jēkaba Dravnieka dzīves gaitas apraksta viņa biogrāfijas pētnieks, literatūrzinātnieks Alfrēds Goba.

Dravnieka dzīvi apskatījuši ievērojami latviešu literatūras pētnieki – Ansis Gulbis, Aina Blinkena, Viesturs Zanders. Pēdējais savā referātā, kas nolasīts zinātniskā konferencē par godu Dravnieka 140 dzimšanas dienai, īpaši uzsver viņa enciklopēdista devumu.

Viens no Dravnieka draugiem bija dzejnieks Rainis. Kaut viņu savstarpējā pazīšanās sākās ar Dravnieka rakstītiem kritiskiem rakstiem par Raiņa dzeju, tomēr mūža beigu pusē Rainis Dravniekam raksta:  "Visus tos gadus Tu esi pavadījis lielā nepārtrauktā darbā, un, kad šo darbu ārēji neredz un par viņu nerunā, tad viņš netop caur to mazāks, bet gan viņa darītājs savā klusībā lielāks."

Un noslēdzot „Stāstu rakstu” par latviešu grāmatizdevēju, viņa paša teiktais: "tikai ar pamatīgu izglītību mēs varam tikt pie godīgas turības".

Ar vienu laikabiedra sarakstītu dzeju, kas dziesmā pārtapusi izrādē „Džons Neilands” muzikāli pieminam ievērojamo latviešu kultūras darbinieku.