Šīs dienas Stāstu Rakstu raidījuma uzmanībā viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem un spilgtākajiem tautiskā romantisma pārstāvjiem - Andrejs Pumpurs. Domāju, ka izdzirdot viņa vārdu un uzvārdu, lielai daļai no mums rodas asociācijas un prātā „nāk” eposs “Lāčplēsis”. Cits to zina atceroties skolas laikus, kāds cits  domājot par mūsu tautas varoņspēku, mīlestību un latvietību, kas  raksturīgi Pumpura darbiem, vēl kādam ataust atmiņā dziesmu svētki un fragments no rokoperas Māras Zālītes un Zigmara Liepiņa rokoperas.

22. septembris ir diena, kurā pieminam Andreju Pumpuru, šis būs jau 177. jubilejas gads. Viņa nozīmīgākais darbs - eposs “Lāčplēsis” tapa 1888. gadā, un Pumpurs to pabeidza esot prom no Latvijas, dzīvojot Tērbatā.

Autors šo darbu rakstīja ilgi, nesasteigti un ļoti rūpīgi. "Lāčplēsis" ir balstīts uz tautas teikām, tajā izmantoti latviešu folkloras un mitoloģijas materiāli. Vēsturiskās 13. gadsimta latviešu cīņas pret vācu iebrucējiem tika meistarīgi sasaistītas ar 19. gadsimta valstiskās atbrīvošanās centieniem. Pumpurs „Lāčplēsi” veltīja III latviešu vispārējiem dziesmu svētkiem. Pats Andrejs Pumpurs par savu darbu rakstīja: „Tā eposs ir pabeigts. Tajā esmu dziedājis par tautas varoņspēku un brīvības mīlestību. Un esmu naidā raudzījies uz tautas labuma iztirgotājiem. Tur nu manā darbā ir abas puses - Lāčplēsis un Kangars.”

Šis darbs ir ieguvis latviešu tautas eposa nozīmi. Tā tēli un sižeta motīvi izmantoti latviešu literatūrā, tēlotājā mākslā, mūzikā - Raiņa lugā “Uguns un nakts”, latviešu rakstnieka Fallija lugā “Lāčplēsis”, tāpat operā “Uguns un nakts”, Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā “Lāčplēsis”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1988. gadā - simts gadus pēc eposa uzrakstīšanas, kurā Lāčplēša atveidotājs ir mūziķis Igo. Savukārt režisors Viesturs Kairišs piedāvāja savu versiju par Raiņa ”Uguni un nakti”, kur Lāčplēša lomu uzticēja aktierim Uldim Anžem. "Lāčplēsis" izdots 17 reižu un tas tulkots daudzās pasaules valodās. Literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa par Pumpura „Lāčplēsi” teikusi šādi:

“Andrejs Pumpurs un nacionālās atmodas darbinieki saprata, ka tautai ir vajadzīga šāda spēcīga, nacionālo pašapziņu rosinoša ziņa par latviešu senvēsturi un ļoti spēcīgu nacionālās valsts nākotnes vīziju, eposa teksti sevī nesa ļoti spēcīgu arhetipisku tēlu – gan sieviešu un vīriešu tēlu zīmes, un tieši šo arhetipiski spēcīgo tēlu rīcības loģika un idejas, kuru vārdā viņi ir gatavi mirt uz ziedot dzīvību, nacionālo valstu veidošanas periodā ir ļoti spēcīgi”.  

Domāju, ka tieši latvietība ir tā, kas raksturo Pumpura darbus, katrs viņa poēzijas vai prozas darbs bijis ar skaidru nacionālpatriotisku mērķi rakstīts - viņš rakstījis romantiskus dzejoļus nacionālās pašapziņas celšanai, kuros atainots senatnes un dzimtās zemes skaistums. Dzejā  Pumpurs daudz izmantojis tautasdziesmu un mitoloģijas tēlus.

1970. gadā Senajā Lielvārdes muižas klētī Daugavas krastā tika iekārtots Andreja Pumpura muzejs.

Attēlā: Plāksne pie mājas, kurā Andrejs Pumpurs rakstīja eposu "Lāčplēsis".