Dabas parks “Numernes valnis” dibināts 2004. gadā, paplašinot dabas liegumu “Kugriņu purvs un meži”. Parks dibināts, lai nodrošinātu aizsardzību Latvijā un Eiropā retam ģeoloģiskam veidojumam – osveidīgajam valnim, augu sugām, meža un purva biotopiem jeb dzīvotnēm.

Numernes valnis ir viena no lielākajām Latvijas osveida grēdām. Oss ir vaļņveida paugurs vai paguru virkne, parasti šauras un garenas, veidots no ledāju kušanas ūdeņu sanestiem smilts, grants un oļu nogulumiem. Tādējādi 25 kilometrus garo valni, galvenokārt veido ledāja sakrokotas un sabīdītas dažādgraudains smilts materiāls ar ale-i-rītu un grants – oļu strapkārtām.

Pēdējos 200 gadus tagadējā parka un tā apkārtnes lielāko daļu klājis mežs. Meži uz osveida vaļņa cirsti malkai, ēku būvniecībai un koksnes realizācijai. Aktīvāki mežizstrādes darbi noritējuši pēdējā desmitgadē. Purvi un slīkšņas praktiski netika izmantoti, sausākās vasarās zemajos purvos ganīja lopus.

Lielās floras daudzveidības dēļ, kādas sastopamas uz Numernes vaļņa, tas ir unikāls ģeoloģisks un botānisks objekts.

Dabas parka florai ļoti nozīmīgas sugas ir, kas aug sausos priežu mežos, kas klasificējas kā skujkoku meži uz osveida reljefa formām biotops. Šis osu grēdu sauso meža augu sabiedrībām raksturīgās sugas ir smiltāja espersete, Ruiša pūķgalve, zāļlapu smiltenīte, meža silpurene.

Savukārt reljefa pazeminājumos un purvos ir reliktas dažu okeānisku augu sugu atradnes, bet purvi bagāti ar orhideju dzimtas sugām. Vairāk par dzeltenajām dzegužkurpītēm stāsta DAP Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas Vecākā valsts vides inspektore Elīna Tripāne.

Turpretī vaļņa Dienvidu nogāze un pakāje ir bagāta ar vairākiem avotiem un sīkām ūdenstecēm, kuru sastāvā ir daudz minerālvielu, tai skaitā kaļķa, kas rada piemērotu dzīvotni vairākām retām un aizsargājamām augu sugām.

Dabas parka teritorijā kopumā atrodas 4 ezeri – Numernes, Lielais Kugru, Mazais Kugru un Karšusalas ezers.

Numernes ezers ir nozīmīgs vairākām Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamām putnu sugām, kas šeit ligzdo – lielais dumpis, ziemeļu gulbis un niedru lija. Ezers ir svarīgs arī kā ūdensputnu barošanās un atpūtas vieta pēc ligzdošanas un migrācijas perioda.

Dabas parkā novērojamas tādas putnu sugu sabiedrības, kuras apdzīvo skujkoku mežus uz osveida reljefa, kur dzeņu un dzilnu izkaltajos priežu dobumos savu mājvietu radušas citas nozīmīgas putnu sugas. Tad ir vēl arī tādas putnu sugu sabiedrības, kas saistītas ar osu dienvidu mitrās ieplaku mežaudzēm, kur mājo trīspirkstu dzeņi, baltmugurdzeņi, melnais stārķis, urālpūces un mežirbes.

Visu šo dabas parkā esošo ainavas daudzveidību ir iespēja redzēt un piedzīvot no 20 m augstā skatu torņa.