Ja es jums teiktu pundurbērzs, ērkšķu plūme,  sīkais āboliņš, maurloks, pelēkais ronis, dižā briežvabole, kokvarde  – ko jūs domātu? Jā, pareizi, es pārlapoju Latvijas Sarkano grāmatu, par kuru arī būs šis stāsts. Sarkanos  sarakstus un grāmatas pasaulē, tāpat kā Latvijā, veido, lai aizsargātu augu un dzīvnieku sugu daudzveidību. Katru gadu tiek apgūtas aizvien jaunas teritorijas, līdz ar to dzīvās dabas telpa samazinās. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir liela nozīme, jo, ja izzūd kāda suga, pārējām tiek pazemināta barības un izdzīvošanas ķēde. Ne visi organismi spēj pielāgoties jaunajiem dzīves  apstākļiem, tādejādi tie tiek apdraudēti. Jāteic, ka Latvijas Sarkanajā grāmatā   iekļautās sugas patstāvīgi mainās, dažas atjaunojas, citas nāk klāt un  arī bieži mainās  to statuss.

Latvijas pirmās Sarkanās grāmatas sagatavošanai 1977. gada 10. oktobrī ZA Prezidijs pieņēma nolikumu par Sarkano grāmatu un apstiprināja tās padomi , tā strādāja LZA Bioloģijas institūtā un pieņēma lēmumus par sugas iekļaušanu vai izslēgšanu Latvijas PSRS SG. Turpmākajos gados notika Sarkanās grāmatas izstrādāšana un sastādīšana. 1980. gadā apstiprināja Latvijas Sarkanajā  grāmatā ierakstāmo  augu un dzīvnieku sugu sarakstu ar sugu aprakstiem. Šī grāmata pašlaik tiek glabāta LU Bioloģijas institūtā, bet pirmā publicētā Latvijas Sarkanā grāmata klajā nāca 1985. gadā. Tajā ierakstītas 112 augu un 119 dzīvnieku sugas, kuras klasificētas piecās kategorijās- atbilstoši to stāvoklim un izplatībai. Tomēr vairākas augu un dzīvnieku grupas, kurām nepieciešama aizsardzība, grāmatā nebija iekļautas. Darbs turpinājās un no 1996. līdz 2003. gadam izdeva LSG pēdējo redakciju,  kurā kopā ierakstītas 706 sugas. Pēdējā izdevuma izveidē būtisku ieguldījumu sugu atlasē  un to aprakstu sastādīšanā snieguši vairāk nekā 50 attiecīgo nozaru speciālisti. Abu izdevumu tapšanā nenovērtējams ir ilggadējā Bioloģijas institūta direktora Gunāra Andrušaiša ieguldījums.

Mūsu bērni jau pamatskolas botānikas stundās  iepazīst Latvijas retos, aizsargājamos augus un dzīvniekus, kā arī apgūst dzīvās vides aizsardzības pasākumus. No 319 Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītām augu sugām LU Botāniskā dārza bagātīgajās ekspozīcijās mēs varam iepazīt 76, arī jau stāsta sākumā minētās.

Rīgas Zooloģiskajā dārzā plunčājas pelēkais ronis, purva bruņurupucis un  lēkā  kokvarde, te var apskatīt arī citus LSG iekļautos dzīvās dabas pārstāvjus. Jo zinošāki  un vērīgāki mēs būsim dodoties dabā, jo lielāka ir iespēja  saskatīt, apzināt un saudzēt daudzveidīgo un reizēm trauslo vidi kuras sastāvdaļa esam arī mēs.