Pēc neatkarības atjaunošanas, pagājušā gadsimta 90. gados, Latvija uzsāka ceļu, lai iestātos NATO jeb Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. 21. novembris 2002. gadā svarīgs ar to, ka Latvija kopā ar vēl citām sešām valstīm – Igauniju, Lietuvu, Slovēniju, Slovākiju, Rumāniju un Bulgāriju - tiek uzaicinātas pievienoties NATO. Tas notika Čehijas galvaspilsētā Prāgā.

Un tas bija pēdējais posms, jo pēc diviem gadiem -  2004. gadā, Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, tādējādi izpildot vienu no tā brīža Latvijas nozīmīgākajām ārpolitikas prioritātēm. Arī lielākā daļa iedzīvotāju atbalstīja pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Tikmēr kritiķi par iemeslu, kāpēc nevajadzētu iestāties NATO, bija papildus izmaksas valsts budžetam. NATO valstīm ir katru gadu jāatvēl līdz 2% no IKP savu aizsardzības spēju stiprināšanai.

Jurists un politologs Mārcis Gobiņš 2002. gadā bija Latvijas Transatlantiskās Organizācijas valdes loceklis. Viņš domnīcai „Providus” rakstīja, ka par spīti iedzīvotāju kritikai par izmaksām, ko radīs pievienošanās NATO, Latvijas valsts tā brīža mērķi bija nepārprotami - Rīga vēlas pievienoties. Tika palielināts aizsardzības budžets,  izstrādāts aizsardzības un armijas attīstības plāns. Gobiņš norādīja, ka liels nopelns bija arī Latvija Ārlietu ministrijai.

NATO valdes loceklis arī pauda iemeslus, kas tolaik noteica Latvijas virzību par labu Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Viens no tiem, ka Latvijas drošība ir apdraudēta un otrs, ka Latvijai nav iespējas palikt neitrālai.

Vienlaikus Gobiņš ir pārliecināts, ka NATO nav tikai militāra vai varas politikas organizācija. Šī organizācija iestājas arī par citām mums nozīmīgām vērtībām.

Tā veicina arī demokrātiskās vērtības, risina konfliktus miermīlīgā ceļā un tikai galējās krīzes situācijā var nolemt par militāru rīcību, kas var izpausties arī kā starptautiskās misijas dažādās pasaules vietās.

NATO 1949. gadā izveidoja ASV un Kanāda, kā arī 10 Eiropas valstis. Organizācijas mērķis bija atturēt PSRS jeb Padomju Sociālistisko Republiku Savienību no uzbrukuma kādai no NATO dalībvalstīm. Tiesa gan, mūsdienās par šīs alianses galvenajiem uzdevumiem ir cīņa pret terorismu, kiberuzbrukumiem, masu iznīcināšanas līdzekļu izplatīšanu un krīzes situācijām dažādās pasaules vietās. Vienlaikus Latvijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā uzsvērts, ka NATO organizācijas mērķu un izveides transformācija nenozīmē, ka netiek izslēgti arī tradicionālie draudi, kuru dēļ organizācija tika izveidota.

Kopumā Ziemeļatlantijas līguma organizācijā darbojas 29 valstis un lēmumu tiek pieņemti balstoties uz vienprātības principa.

Par nozīmīgāko punktu tiek uzskatīts organizācijas 5. pants, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām.

Lai par šobrīd par mums iestājas arī citas valstis un aizsargās Latviju no iespējamās agresijas vai apdraudējuma, tomēr tas nenozīmē, ka mums nav jābūt gataviem rīkoties un aizstāvēt mūsu tēvu zemi, ja tāda situācija rastos.