Latvijas dabas pieminekļi ir daļa no vērtīgā  mantojuma, kurš jau gadsimtiem cilvēkiem  ir kalpojis kā iedvesmas  un apbrīnas avots. Tajos iekodēta milzīga, krāšņa un reizē arī trausla dabas varenība,  kura mums jāsaudzē un  jānodod nākamajām paaudzēm. Latvijā ir apzināti vairāk nekā 10 000 dabas pieminekļu. Atklātā sabiedriskā fonda Dabas retumu krātuves speciālisti  ir pakopojuši un nedaudz ar bažīgu sirdi savā mājas lapā iepazīstina ar 200 no tiem, kuri Latvijas dabas bagātību atklāj visā tās daudzveidībā un krāšņumā. (http://www.dabasretumi.lv.)

Šis stāsts būs par patiesi unikālu mūsu dabas retumu - Korkuļu upi. Manuprāt, tikai nedaudzi zina, ka Latvijā ir arī pazemes upe.  Šis dabas piemineklis, ģeoloģiskais veidojums - Korkuļu sausgultne un pazemes upe atrodas Sērenes pagasta Jaunjelgavas novadā. Korkuļu upīte aiz Sērenes zivju audzētavas ir neliela, skaista, labi izteikta, it kā parasta upe ar smilšainu gultni, tā plūst pa pašas izveidotu apmēram 10-15 metrus dziļu gravu, kurā ir bieza  pirmatnēja, džungļiem līdzīga veģetācija un pēkšņi upe  pazūd ūdensrijējos, tā kļūst pilnīgi sausa. Ūdens ir izgaisis un tam seko arī izteiktā ieleja un smilšainā gultne. Virszemē Korkuļu upīte pēc apmēram pus kilometra  pazemes tecējuma  atgriežas Lauces stāvkrastā, no akmeņiem tā mutuļodama iztek  20 metrus zem klinšainās gravas augšējās malas. Īpaši krāšņu upes atgriešanos var vērot pavasara palos, kad lietavas un kūstošais sniegs papildina straujo upes spēku. 2014. gada LU Ģeoloģijas un Zemes zinātņu fakultātes speciālisti ar eksperimenta palīdzību noteica, ka upītes ūdeņiem ir nepieciešamas apmēram divas stundas un 25 minūtes, lai izlīkumotu caur plašo dolomītu pazemes plaisu tīklu.

Ģeologi šo pazušanu skaidro kā raksturīgu karsta procesu, kad upītes ūdeņi pa ceļam aptuveni 200 metru garā posmā pazūd vairākos ūdensrijējos, radot iespaidu, ka upe ir izgaisusi un drīz pēc tam iznāk atpakaļ virszemē labi izteiktu avotu veidā. Ūdensrijēji  ir tādas vietas upes, vai arī ezera gultnē, kurā pa iežu plaisām ūdens brīvi var ietecēt pazemē, tos ar ūdeņu izplūdes vietām savieno pazemes noteces sistēma.

Korkuļu upītes senleja, kurā upe pazūd, un Lauces stāvkrasts, kurā upe no jauna parādās, ir subglaciālās iegultnes, kas veidojušās pēdējā ledus laikmeta beigās.

Kopš 2001. gada Korkuļu sausgultnei ar pazemes upi ir valsts aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa statuss, tā ir arī Eiropas nozīmes – „Natura 2000” vieta. Korkuļu sausgultne un pazemes upe 2014. gadā īpaši izcelta, tai piešķirot Latvijas  gada ģeoloģiskā objekta godu.