Šīs dienas raidījums noteikti jāsāk ar vēlējumu – „Daudz baltu dieniņu, laimiņa dod’i, diženi, raženi dzīvojot”, un šos vārdus Latvijas Radio 2 sūta šīs dienas jubilāram – aktierim Uldim Dumpim 75 gadu jubilejā. Raidījuma uzmanībā mākslinieka talants, izcilākie veikumi un viņš pats. Veidojot šo stāstu, ielūkojos Latvijas Nacionālā teātra mājas lapā un gribu arī jums nolasīt tur teikto par aktieri, kas ir kā Dumpja vizītkarte. Tur teikts šādi:

"Uldis Dumpis ir aktieris, kuru pazīst pat tie, kam nav ne jausmas, kurā teātrī viņš strādā. Šo popularitāti un nedalītu tautas mīlestību nodrošinājušas lomas kino, balss radio un gadu gaitā izveidojies krietna latviešu vīrieša tēls un ideāls – tas ir ģimenes galva, kas dodas ekskursijās, makšķerē savā ezerā un nesatricināmi tic Latvijai. Un tomēr – tie, kas viņu redzējuši un redz uz skatuves, Dumpī saskata arī ārkārtēju talanta amplitūdu – no komiķa līdz traģēdijas varonim – un patiesu mīlestību pret savu skatītāju."

Esmu pārliecināta, ka par maz ir laika, lai vienā raidījumā nosauktu visas teātra, kino, seriālu lomas un darbus, ko aktieris ir paveicis, un tomēr gribu jums atgādināt Dumpja spilgtākos veikumus.

Kinoekrānos viņš mirdz ar Jāņa lomu filmā “Melnā vēža spīlēs”, viņš ir Ēriks visiem tik labi zināmajā kinofilmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, tāpat viņš spēlējis „Emīla nedarbos”, filmā „Baiga vasara”, „Nakts bez putniem” un citās. Teātrī spēlēto lomu skaits simtos mērāms, un domāju, ikviens no mums Dumpi zina kā „Lilioma” lomas atveidotāju, tāpat viņš spēlējis labi zināmās izrādē, piemēram, „Skroderdienas Silmačos”, „Uguns un nakts”, "Pazudušais dēls”, "Trīs musketieri", "Zaļajā zemē" un vēl, un vēl un vēl.

Jubilārs Latvijas Nacionālajā teātrī strādā jau 53 gadus, puse no simta un vēl mazliet, tā ir mīlestība pret darbu, kolēģiem un tas ir darbs, ko patiesībā saukt par prieku. Un arī šodiena nav nekāds izņēmums, savā jubilejā, vakarpusē aktieris priecēs skatītājus izrādē „Pūt, vējiņi”! Tas par darbiem, bet mazliet par jubilāra būtību, par viņu kā sirsnīgu cilvēku un īpašu kolēģi. Aktrise Dita Lūriņa teic, ka Uldis Dumpis prot dzīvot dzīvi, ar viņu teātrī ienākot īstā dzīves garša. Darbs ar Dumpi ir lidojums, viņš ir teātra dvēsele - ja Ditai saka Nacionālais teātris – viņa atbild – Uldis Dumpis.

"Tāda sajūta, ka Uldim viss nāk viegli, un viss ir savās vietās. Es vienmēr apbrīnoju, kad Uldis runā dzeju, pat tā, kas ritmiski, pēc satura un jēgas ir sarežģīta, tā pēkšņi kļūst tik vienkārši uztverama, tik tuva un dzīva. Tieši tā ir arī tad, kad viņš pieskaras kādai jaunai lomai, arī tad notiek tas pats brīnums. Partneriem ir jātver viņš lidojumā, un tas pašiem ir liela iespēja pacelties spārnos. Uldis Dumpis vienmēr ir kā svaiga gaisa malks, tāda sajūta, ka ar viņu teātrī ienāk īstā dzīves garša, ka viņš prot dzīvot dzīvi. Viņš ir izbaudījis visas dzīves garšas, arī rūgto, ļoti rūgto, un viņš ir pratis to pārradīt gaišā spējā, dzīvot gaiši un skatīties uz lietām, uz cilvēkiem, uz notikumiem un likteņa pagriezieniem. Un tas ir tas „svaigais gaiss”, kad viņš vienmēr ienāk teātrī vai ķeras pie kādas lomas."

Dumpis saņēmis neskaitāmas balvas, cildinājumus, bet noteikti lielākā atzinība un novērtējums ir skatītāji, to prieks un aplausi – tieši šo atzinību, tāpat veselību un dzīvesprieku vēlam jubilāram! Stāsta noslēgumā Uldis Dumpis ar „Lilioma dziesmu”, bet pirms tam arī Ditas Lūriņas vēlējums.

"Daudz spēka. Dzīvot un priecāties par dzīvi. Dainu vienmēr blakus, kopā viņi ir milzīgs spēks, un lai viņi paši to spēj baudīt!"