Rītdiena, 15. augusts, ir viena no gada gaidītākajām dienām Aglonā - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšana svētki – nozīmīgākie katoļu Baznīcas godi, kas tiek atzīmēti par godu Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus Mātei. Lai arī šajā dienā svinīgi dievkalpojumi notiek visās Latvijas katoļu baznīcās, taču galvenā uzmanība pievērsta Aglonas bazilikai, kur atrodas Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētā glezna. Sagaidot šos svētkus, šīs dienas Stāstu Rakstu raidījumā stāstīšu par Aglonas Baziliku un Jūsu uzmanību vērsīšu šai vērienīgajai celtnei, tās tapšanai un vēsturei.Jautāsiet par laiku, kad tā radusies. Lūkojoties Aglonas mājas lapā, tiek vēstīts, ka publikācijas ir atrodami vairāki varianti, kuros tiek aprakstīta Aglonas bazilikas rašanās vēsturē. Pēc jaunākajām zinātnieku atziņām Aglona, kā viens no baltu tautu apdzīvotiem centriem, pazīstama jau kopš 1800. – 500. gada pirms Kristus dzimšanas.1697. gada muižture Ieva Justīne Šostovicka, ar toreizējā Livonijas bīskapa Nikolaja Poplavska, atbalstu aicināja Viļņas dominikāņus izveidot Aglonā klosteri un draudzes skolu.Tas tika darīts, vienā no latgaļu sakrālajiem centriem izvēlējās vietu baznīcai un klosterim. Jau 1699. gadā uzkalnā pacēlās klostera ēka, bet gadu vēlāk arī pirmais vienkāršais koka dievnams. 1751. gada 10. septembrī Livonijas bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina, trešo reizi apmeklējot Aglonu, iesvētīja baznīcu. Koka baznīcu nopostot, 1780. gadā uzcēla mūra klostera ēku un staltu baroka stila baznīcu ar diviem 60 m augstiem torņiem.

Ieejot baznīcā, kā jau tas ir ierasts, pirmais ko ierauga cilvēka acs, ir altāris ar savu krāšņo, bet tai pat laikā vienkāršo noformējumu. Aglonas bazilikas aura ir tik īpaša, ka nav iespējams novērst acis no svētbildes „Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte”, kuru atsedz tikai svinīgos gadījumos, reliģisku svētku laikā. Grezni ir arī 10 mūra altāri, īpašas ir bazilikas ērģeles, tām ir jau vairāk nekā 200 gadu. Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā. Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju, 1980. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra "mazās bazilikas" titulu, kas  Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai.

Šī ir viena no pazīstamākām svētvietām pasaulē, iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas bagātīgi dekorētas rokoko stila rotājumiem. Aglonas sirds nenoliedzami ir Aglonas katoļu baznīca, tā ir izveidojusies par Latvijas nozīmīgāko katoļu garīgo centru un pasaules mēroga svētvietu, kur ik gadu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienā 15. augustā ierodas simtiem tūkstošu svētceļnieku no visas Austrumeiropas.