Turpmāk Eiropas Savienības iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kuri cietuši kādā noziedzīgā nodarījumā, būs iespējas saņemt labāku aizsardzību. To nosaka jaunie noteikumi, kuri Eiropas Savienībā stājās spēkā vakar un kuri ievērojami palielina cietušo tiesības.

Šajā direktīvā par cietušo tiesībām ietvertie noteikumi būs attiecināmi uz ikvienu personu, neatkarīgi no viņa valstspiederības, ja pret to Eiropas Savienības teritorijā ir ticis pastrādāts noziegums. Tāpat šie noteikumi ir piemērojami arī gadījumos, ja kriminālprocess notiek kādā no ES dalībvalstīm.

To, ka bija nepieciešams palielināt cietušo un viņu ģimenes tiesības, pierāda arī ievērojamais cilvēku skaits, pret kuriem katru gadu tiek pastrādāts kāds noziedzīgs nodarījums. Šim faktam uzmanību pievērsa arī Eiropas Savienības tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova: statistika liecina, ka gadā vidēji katra septītā persona ir cietusi kādā noziedzīgā nodarījumā. Šī gada dati vēl nav pieejami, bet 2011.gadā, kad ierosināja šo direktīvu par cietušo aizsardzību, aptuvenais cietušo skaits tika lēsts ap 75 miljoniem cilvēku.

Komisāre uzsvēra, ka ar šīs jaunās direktīvas palīdzību Komisija cer veicināt lielāku iecietību un cieņpilnāku attieksmi pret cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem, kam vajadzētu veicināt arī pozitīvāku sabiedrības attieksmi pret cietušajiem. Arī kriminālprocesa laikā cietušajiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Lai veicinātu šo tiesību ievērošanu, tās ir jāievieš visu dalībvalstu nacionālajās tiesību sistēmās, piebilda Jurova.

Jaunajā direktīvā par cietušo tiesībām, par ko iepriekš izteicās komisāre, uzmanība ir pievērsta ne tikai cietušajiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem. Viņa norādīja, ka pret šīm abām personu grupām ir jāizrāda vienlīdzīga attieksme, nediskriminējot ne cietušo, ne viņa ģimenes locekļus, bet pielāgojoties un ievērojot katra cietušā un ģimenes locekļa individuālās vajadzības.

Turpmāk visiem cietušajiem ES dalībvalstīs ir jānodrošina cietušo ģimenes locekļu tiesības, proti, bojāgājušo ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības kā cietušajam, piem., uz informāciju, atbalstu un kompensāciju. Turklāt, ja tie ir izdzīvojušā ģimenes locekļi, tiem ir vēl papildu tiesības uz aizsardzību. Jāievēro arī tiesības tikt saprastam. Neatkarīgi no vecuma, valodas un tautības saziņai ar cietušo ir jāspēj pielāgoties. Jāievēro arī tiesības uz informāciju, kuras ir jānodrošina valsts iestādēm, tostarp kompetentajām valsts iestādēm, informējot par cietušo par tiesībām, kas tam pienākas. Visām dalībvalstīm ir jānodrošina arī cietušo tiesības uz atbalstu un atbalsta pakalpojumiem, kā arī tiesības piedalīties kriminālprocesā un saņemt par to informāciju. Tas nozīmē, ka cietušajam ir tiesības uz aizsardzību gan no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja, gan no pašas tiesu sistēmas, kurā lieta tiek izskatīta.

Līdz ar to ikviena persona dalībvalstīs var atsaukties uz šo direktīvu par cietušo tiesībām un to izmantot valstu nacionālajās tiesās, pat ja konkrētā dalībvalsts to vēl nav paspējusi ieviest savā tiesību sistēmā.