Eiropas Savienība, kā arī citas valstis un starptautiskās organizācijas nosoda situācijas pasliktināšanos Austrumukrainā, kur kaujās starp Ukrainas armijas spēkiem un separātistiem tiek ierauti arī civiliedzīvotāji. Tās norāda uz nepieciešamību risināt konfliktu miermīlīgā ceļā, visām iesaistītajām pusēm sēžoties pie sarunu galda. Savukārt Ukrainas un Krievijas valsts pārstāvji pārmet viens otram savstarpējas provokācijas, kas izprovocē jaunas savstarpējas sadursmes, tādējādi saasinot pašreizējo situāciju Ukrainas austrumos.

Kā  zināms,  kopš pamiera noslēgšanas februārī Ukrainas armijas spēki un prokremliskie kaujinieki no pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā apņēmās ievērot pamieru, vēlāk vienojoties arī atvirzīt smago bruņojuma tehniku un lielkalibra artilēriju no cīņas frontēm, lai veicinātu situācijas stabilizēšanos. Taču kopš augusta sākuma cīņas kļūst aizvien intensīvākas, turklāt pretēji vienošanās nosacījumiemtiek izmantota arī militārā tehnika. Līdz ar to daudzos gadījumos cīņās tiek ierauti arī tuvumā esošie civiliedzīvotāji. Aptuvenais bojāgājušo skaits augustā sasniedz jau 200 cilvēkus, kuru lielākā daļa ir tieši miermīlīgie iedzīvotāji.

Arī Eiropas Komisijas preses dienests norāda,  ka nedrīkst pieļaut situācijas tālāku eskalāciju Austrumukrainā, kur tiek iesaistīti arī civiliedzīvotāji.

„Ir ļoti svarīgi, ka abas konfliktā iesaistītās puses pilnībā ievērotu pamiera nosacījumus, kā arī īstenotu visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus saskaņā ar vispārpieņemtajiem starptautiskajiem likumiem.”

Arī  Apvienoto Nāciju organizācija aicina ievērot pilnīgu ugunspārtraukšanu cīņas frontēs un tālāk risināt konfliktu jau sarunu ceļā.

Kā pēdējo dienu notikumu attīstības gaitu skaidro Ukrainas prezidenta administrācijas preses pārstāvis pretterorisma operācijas jautājumos pulkvedis Andrijs  Lisenko, kaujas ar Maskavas atbalstītajiem separātistiem Austrumukrainā pēdējās dienās pieņemoties spēkā un pat varētu teikt, ka kopš pamiera noslēgšanas februārī pašlaik norit visintensīvākās cīņas. Viņš arī norādīja, ka sadursmes notiek uz šosejas, kas savieno Doņecku ar ostas pilsētu Mariupoli, kā arī šo pilsētu apkaimēs.

Arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko norāda, ka kaujas Ukrainas austrumos ir kļuvušas intensīvākas. Turklāt viņš uzskata, ka pašreizējo situāciju ir saasinājusi arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte Krimā.

Turpretī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka Ukraina pati ir vainojama situācijas tālākā eskalācijā. Viņam ir arī pamatotas aizdomas, ka Ukraina gatavojas veikt jaunus uzbrukumus separātistiem Ukrainas austrumos, kas vēl vairāk var saasināt jau tā esošo spriedzi starp konfliktā iesaistītajām pusēm.

Kā Krievijas pašreizējo rīcību skaidro Eiropas Parlamenta viceprezidents Rišards Čarneckis intervijā Polijas Radio,  Putins vienkārši vēlas noslēpt faktu, ka Krievija politiski šajā cīņā Ukrainai ir jau zaudējusi. Tāpēc,  lai novērstu uzmanību no sakāves, Putins, piemēram, dedzina pārtiku un dod mājienus par iespējamiem uzbrukuma draudiem kaimiņvalstīm.