Islande vairs nevēlas iestāties Eiropas Savienībā un  ceturtdien paziņojusi, ka atsauc pieteikumu. Islandes ārlietu ministrs Gunnārs Bragi Sveinsons paziņoja, ka valdība jau informējusi pa šo lēmumu ES Padomes prezidējošo valsti Latviju un Eiropas Komisiju.  Kad un kāpēc  Islande sāka klauvēt pie Eiropas Savienības durvīm un kādēļ tā tagad pārdomājusi. Pēc finanšu sistēmas sabrukuma, kuru Islande piedzīvoja 2008.gada rudenī , valstī  sākās panika un  līdz tam būdama lepna par savu pašpietiekamo izolāciju,  Islande pēkšņi jutās viena un pamesta. Lai gan tobrīd Pasaules Valūtas fonds Islandei piešķīra aizdevumu, tomēr tā nejutās tik aizsargāta kā tās Eiropas Savienības valstis, kuras saņēma lielāku palīdzību . Tāpēc 2009.gadā  Reikjavīka iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES  un pēc gada sāka iestāšanās sarunas un  Islandei piešķīra kandidātvalsts statusu. Kad pirms diviem gadiem mainījās valdība un pie varas nāca  centriskā Progresa partija un konservatīvā Neatkarības partija, sarunas ar Eiropas Savienību nonāca strupceļā. Tiesa gan,  Islande ir veiksmīgi pārvarējusi krīzi, un tagad viens no argumentiem teikt nē Eiropas Savienībai, protams , ir zivsaimniecība. Jo iestājoties ES , Islandei būtu jāievēro zvejniecības kvotas, bet tagad tā ,  var brīvi zvejot un brīvi tirgoties ar savu zivsaimniecības produkciju, esot Eiropas ekonomiskajā telpā. Islande ir arī Šengenas zonā, līdz ar to  nav nekādu šķēršļu arī tūrismam, kas ir liels ienākumu avots. Iznāk tā, ka neiestājoties ES , Islande bauda daudzas tās priekšrocības , vienlaikus izvairoties no saistībām un ierobežojumiem, kas tai būtu kā dalībvalstij.  To, ka Islandes pozīcija attiecībā uz Eiropas Savienību vienmēr ir bijusi nedaudz divdomīga, Latvijas Radio  komentēja arī politoloģe, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.

 Bet tomēr ne visi Islandē ir mierā ar zaudētās  Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu un svētdien, protestējot valdības lēmumam, svētdien Islandes galvaspilsētā notika lielākā kopš 2008.gada krīzes protesta akcija. Demonstrācijā Reikjavīkā piedalījušies aptuveni 7000 cilvēki, kas Reikjavīkai ir liels skaitlis, ņemot vērā, ka tur dzīvo apmēram 120 tūkstoši cilvēku. Lielākās opozīcijas partijas līderis Arnijs Palls Arnasons paziņojis, ka valdībai nav tiesību pārtraukt sarunas par Islandes iestāšanos ES, atgādinot, ka mandātu uzsākt sarunas 2009.gadā apstiprināja parlaments. Daudzi islandieši ir neapmierināti ar to, ka valdība nav uzskatījusi par vajadzīgu šo jautājumu sniegt nobalsošanai tautas referendumā. Tomēr Eiropā  oficiālās Reikjavīkas lēmums nevienam nebija pārsteigums, tā kā acīmredzot Islande, tāpat ka Norvēģija un  Šveice paliks ārpus Eiropas Savienības.