Pēc sestās sarunu kārtas Briselē starp Eiropas Savienības un Kubas pārstāvjiem abas sarunās iesaistītās puses ir teju vienojušās par divpusējo sadarbību. Šis process ietver vairākas jomas, kurās pusēm ir jāspēj vienoties, pirms tās noslēdz šo galīgo vienošanos. Tie ir politikas, tirdzniecības un ekonomikas dialogi. Tās ir pietiekami plašas jomas, tāpēc nepieciešams laiks, lai risinātu dažādas neskaidrības un spētu par tām vienoties.

To, ka sarunas ir bijušas vairāk nekā veiksmīgas, apliecina panāktā vienošanās tirdzniecības un ekonomikas jomā. Lai gan par lielāko daļu neskaidrību abas puses ir radušas risinājumu, tomēr atsevišķi neatrisināti jautājumi traucē noslēgt šo vienošanos līdz galam. Piemēram, nav atrisināti jautājumi par konsulāro aizsardzību, par atbalstu uzņēmējiem un dažādām citām ar biznesu saistītām institūcijām. Tāpat bez šiem jautājumiem ir vēl nepieciešams vienoties par teksta saturu un preambulu, kura neskaidrības gadījumos palīdzētu interpretēt problemātiskās līguma vietas.

Kaut arī neatrisinātie jautājumi salīdzinoši ar lielajām problēmām nav īpaši svarīgi, gan Eiropas Savienība, gan Kuba ir ieinteresētas pēc iespējas ātrāk noslēgt šo vienošanos, lai varētu turpināt strādāt pie savstarpējās attiecību uzlabošanas.

Nākamā sarunu kārta starp abām pusēm paredzēta 2016.gada sākumā un notiks Kubas galvaspilsētā Havannā. Savukārt pēdējā sarunu kārtā Briselē delegāciju vadītāji bija Kubas ārlietu ministra vietnieks Abelardo Morena un Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāra vietnieks Kristiāns Laflērs.

Šī vienošanās starp Eiropas Savienību un Kubu ir arī svarīga tāpēc, ka Havanna ir vienīgā Latīņamerikas valsts, kurai nav divpusējā sadarbības līguma ar Eiropas Savienību. Kad 1996.gadā Eiropa Savienība pieņēma vienoto nostāju pret Kubu, balstoties uz cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātijas trūkumu valstī, tā pārtrauca savu sadarbību ar Kubu un izmantoja izolācijas politiku. Šāda politika tika īstenota līdz 2004.gadam, kad  pakāpeniski uzlabojās Kubas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tādējādi, sākot ar 2008. gadu,  arī Eiropas Savienība sāka izskatīt iespēju atjaunot attiecības ar Kubu. Pašlaik jau aptuveni pusei Eiropas Savienības dalībvalstu ir noslēgti divpusējie sadarbības līgumi ar Kubu, tādējādi ES un Kubas politiskā dialoga un sadarbības līgums jeb vienošanās varētu atvieglot pašreizējo dalībvalstu sadarbību ar Kubu.

Tā piemēram, Eiropas Savienība ir Kubas otrs lielākais tirdzniecības partneris aiz ASV, kā arī otrs lielākais importa avots. Eiropas Savienība ir arī lielākais ārējais investors Kubā.