Svētdien tomēr tika parakstīts Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības līgums. Pagājušās nedēļas nogales notikumi, saistībā ar šo līgumu izvērtās visai dramatiski, jo  Beļģijas Valonijas reģionālais parlaments nobalsoja pret līgumu. Vienošanos izdevās panākt pēc ilgām diskusijām. Valonijas iebildumi bija galvenokārt balstīti uz bažām, ka brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu rezultātā  tiks vājināti darba un vides standarti, turklāt tiks apdraudēta arī reģiona lauksaimniecības industrija. Valonija īpaši iebilda pret vienošanās nosacījumiem, kas aizsargā starptautiskos investorus. Kompromiss tomēr tika panākts un kā  sacīja Valonijas reģionālās valdības galva Pols Manets, ka tagad tas sniegs lielākas garantijas vietējiem ražotājiem, ka viņu intereses būs aizstāvētas. Manets atzinīgi novērtēja to, ka Valonija ir sadzirdēta un koriģētais līgums esot daudz taisnīgāks. Jāatgādina, ka Eiropas Savienības un Kanādas līgums, jeb saīsinājumā saukts par „CETA”, ir tapis septiņus gadus, ilgās un pamatīgās sarunās. Tā būtība ir atcelt daudzus līdz šim pastāvējušus ierobežojumus, maksājumus abu pušu tirdzniecībai. Slēdzot līgumu, gan kanādiešu, gan eiropiešu preces un produkti varēs plūst brīvāk. Kanādiešiem tā būs iespēja piekļūt līdz šim ļoti strikti aizsargātajam ES lauksaimniecības, savukārt eiropiešiem – ļoti pievilcīgajam un labvēlīgajam Kanādas sabiedriskā iepirkuma tirgum. Eksperti lēš, ka ES ekonomikā ik gadu ieplūdīs 12 miljardi eiro. Mūsu eiroparlamentārietis Artis Pabriks uzskata, ka Latvijai šis līgums būs izdevīgs un nepiekrīt kritiķiem, kuri uzskata, ka CETA darbosies lielo korporāciju interesēs un vairos to ienākumus. Lielie uzņēmumi ar saviem juristiem un finanšu jaudām spēj ielauzties jaunos tirgos, savukārt mazais uzņēmējs un ražotājs  sastopas ar daudzām birokrātiskām problēmām, piemēram standartu salīdzināšanām, uzsvēra eirodeputāts.” Eiropas patērētājam arī būtiski, ka standarti nav pazemināti. Tātad tiek saglabāti augsti standarti un noņemtas birokrātiskas barjeras, kas ir svarīgi jaunu tirgu apgūšanai”,- sacīja Pabriks.   Bet pēc dramatiskajām sarunām ,  raisās bažas, ka būs grūtības arī ar līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV . Kā ziņoja DW,   Luksemburga, Austrija un Vācija jau prasa sarunu pārskatīšanu, uzstājot uz lielāku atklātību, kā arī nodalīt  kompetences, proti, tās  par ko līgumā atbild Eiropas Komisija un tās līguma daļās, kas būtu jāsaskaņo ar nacionālajiem parlamentiem. Tā kā  ES un ASV līgumu sagaida sarežģīts ceļš.