Pirms nedēļas  24. janvārī Eiropas Parlamenta vides un sabiedrības veselības komiteja balsoja par grozījumiem Komisijas priekšlikumos saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, jeb tā saukto “atkritumu pakotni”,  kas ir viena no 2017. gada prioritātēm. Atkritumu pakotne ietver plānus kā efektīvāk apsaimniekot atkritumus. Mērķis ir veidot   aprites ekonomiku, kur lielākā daļa produktu un materiālu tiek pārstrādāti vai izmantoti atkārtoti. Pašlaik gandrīz puse no visiem sadzīves atkritumiem ES tiek pārstrādāti vai kompostēti. Sadzīves atkritumi veido aptuveni 10% no ES saražotā atkritumu daudzuma un rodas, galvenokārt, no mājsaimniecībām. Lai gan kopējais  sadzīves atkritumu daudzums  ES pēdējā desmitgadē ir samazinājies, tomēr  dažādās valstīs tendences ir atšķirīgas: Dānijā tas ir ievērojami palielinājies, savukārt  Spānijā -  samazinājies.  Latvijā sadzīves atkritumi 2014. gadā bija 325 kg uz vienu personu , kas ir ievērojami mazāk nekā  ES vidējais rādītājs - 474 kg. Otrs svarīgais jautājums ir atkritumu poligoni. Jau tagad ES  poligonos ir aizliegts uzglabāt neapstrādātus atkritumus, un bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu daļa, kas nonāk poligonos, 2016. gadā ir ierobežota līdz  35% .  Tomēr lielākā daļa ES valstu neatbilst šīm prasībām, tajā skaitā arī Latvija. Jau 2014. gadā, tādas valstis kā Austrija, Beļģija, Dānija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija uz poligoniem nenogādāja praktiski nekādu daļu sadzīves atkritumu  , turpretim virkne valstu, tostarp arī Latvija poligonos vēl joprojām nogādā vairāk nekā trīs ceturtdaļas sadzīves atkritumu. Eiropas Komisija ierosina līdz 2030. gadam ierobežot šos rādītājus līdz 10%, bet otrreizējā pārstrāde jānodrošina 70% atkritumu.  Lai to panāktu katram iedzīvotājam jāsāk ar sevi  un tas ir ikdienā šķirot atkritumus.