Ģimenes ar adoptētiem bērniem, pārceļoties no vienas ES dalībvalsts uz citu, vēl joprojām saskaras ar juridiskām un administratīvām grūtībām. Piemēram, vecāki var nespēt nodrošināt izglītību vai medicīnisko aprūpi adoptētajam bērnam, ja vien netiek veiktas papildus juridiskas darbības, lai pierādītu savu aizbildniecību. Un tie nav tikai vienīgie administratīvie šķēršļi, kas sarežģī dzīvi ģimenēm, kas adoptējuši bērniņu. Lai aizsargātu adoptēto bērnu intereses, februāra sākumā  pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlamenta deputāti aicina Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem vienotiem tiesību aktiem, kas visām ES dalībvalstīm pieprasa automātiski atzīt vienai otras adopcijas nolēmumus. Rezolūcijā ieteikts izveidot Eiropas adopcijas apliecību, lai paātrinātu automātiskās atzīšanas procesu. Ziņotājs no Polijas   Tadeušs Cvevka uzsvēra, ka arī komiteja, izstrādājot rezolūciju kā galveno jautājumu izvirzīja bērna intereses: “jebkura adopcija jāveic vislabākajās bērna interesēs, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus. Tā kā adopcijai būtu jānodrošina bērnam mīlošu, gādīgu un stabilu vidi,  Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju panākt iekšzemes adopciju apliecību atzīšanu,  lai ģimenēm ar adoptētajiem bērniem ir juridiskā skaidrība, pārceļoties uz citu ES dalībvalsti.”  Eiropas Parlaments rosina , lai būtu izstrādāti  noteikumi automātiskai iekšzemes adopciju atzīšanai ES mērogā - t.i. gadījumos, kad adoptētāji un adoptējamais bērns ir vienas valsts rezidenti. Lai gan Hāgas konvencija paredz automātisku adopcijas atzīšanu visās valstīs, kas to parakstījušas. Tās ir arī visas ES dalībvalstis, bet tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad vecāki un adoptētais bērns ir no divām dažādām valstīm. EP deputāti iesaka izveidot Eiropas adopcijas apliecību. Viņi aicina arī izveidot vienotus minimālos standartus adopcijai, nevis tiesību aktu veidā, bet gan, lai definētu “paraugprakses” vadlīnijas . Šī rezolūcija attiecas tikai uz vecāku - bērnu attiecībām. Līdz ar to tā neuzliek par pienākumu ES dalībvalstīm atzīt kādu konkrētu tiesisko attiecību statusu starp adoptējamā bērna vecākiem.  Rezolūcijā  uzsvērts arī tas, ka bērni, kas ir nodoti adopcijai, nebūtu jāuzskata par valsts īpašumu, bet gan par indivīdiem, kuriem ir starptautiski atzītas pamattiesības . Starp citu statistika liecina, ka    13% no laulībām ES ir “starptautiskas” – tās vai nu noslēgtas starp atšķirīgu tautību iedzīvotājiem, pāriem, kas dzīvo atsevišķi dažādās dalībvalstīs vai arī kopīgi dzīvo citā ES dalībvalstī.