Pēdējā laika pārsteigums latviešu mūzikā - šobrīd popularitātes vilnī mītošā, pērnās sezonas TV šova „X faktors” viena no līderēm, turklāt Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta mikrofons” ieguvēja - etno mūzikas grupa „Tautumeitas”. Viņu koncertu grafiks ir visai blīvs - gada atlikušajos mēnešos „Tautumeitu” košie kroņi atmirdzēs un skaņās balsis atskanēs gan Rēzeknē, Latgales vēstniecība „Gors”, gan Saldū, Jelgavā un Līgatnē, arī lielākajās Rīgas „koncertzālēs” - „Arēnā Rīga” un Ķīpsalas hallē, bet šīs nedēļas nogalē grupa aicina uz savu lielo solokoncertu koncertzālē „Palladium”.

27. septembra rītā LR2 ēterā viesojās grupas idejas autore, „Tautumeitu” virzošais spēks – Asnate Rancāne. Asnate ir profesionāla mūziķe, Mūzikas  akadēmijā studējusi etnomuzikologos. Savukārt, par radurakstiem un dzimtas saknēm runājot, viņas tētis ir Latviešu folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts un nāk no Dienvidlatgales, Skaistas pagasta, mamma ir LU Filosofijas un socioloģijas institūta pētniece Aīda Rancāne, un viņas dzimtā puse Ziemeļlatgalē, Baltinavā (starp citu,abi darbojas vienā no zināmākajām latviešu folkloras kopām „Grodi”), bet māsa Aurēlija arī ir viena no sešām „Tautumeitām”.

Jāpiebilst, ka Asnate Rancāne ne tikai dzied, bet arī spēlē vijoli un klavieres, vada folkloras studiju Garataka, darbojas ģimenes ansamblī „Lata Donga” un world music projektā kopā ar kontrabasistu Staņislavu Judinu.

Līdzās mūzikai Asnates otra kaislība ir sports – viņa labprāt sērfo un izmēģina ūdensslēpes, bērnībā trenējusies sporta vingrošanā un tīņa gados pat bijusi VEF basketbolistu karsējmeiteņu komandā. Un vispār - lai arī daiļā Tautumeita esot nemitīgā kustībā un skrējienā, tomēr 27. septembra rītā plkst. 10.30 uz brīdi piestāja LR2 studijā, lai klausītājus iepazīstinātu ar savām īpašajām „100-gades dziesmu krātuves” dziesmām!

Asnate Rancāne izvēlējās:

Haralda Sīmaņa izpildīto skaņdarbu "Ezers"

 
dziesmu "Dai citas meitas" "Tautumeitu" izpildījumā
 
 
Dziesmu svētku kora izpildīto skaņdarbu "Dievaines"
 
 
kā arī folkloras kopas "Grodi" izpildīto dziesmu "Škiritēsi zūšu pulki", kuru klausieties
audio pielikumā