Šogad, atzīmējot Ludzas 840. gadadienu, izdotas divas jaunas grāmatas par Ludzu. Tie abi ir fotoalbumi veltīti pilsētas vēsturei un mūsdienām, kuros iekļautas gan vēsturiskās fotogrāfijas, gan nesen iemūžinātie dzimtās pilsētas attēli.

Pirms nedēļas mūs sasniedza sēru vēsts, kurai uzmanību, protams, pievērsa tikai latviešu estrādes cienītāji, jo pagājuši 30 gadi, kopš savas aktīvās gaitas latviešu mūzikā pārtrauca Zdzislavs Romanovskis, dziedātājs ar vīrišķīgu, ne ar ko nesajaucamu basa balsi. Viņš bija simbols latviešu estrādes zelta laikmetam, kad vispirms ar Filharmonijas ansambli Rīga, kur dziedāja kopā ar Margaritu Vilcāni, tad jau kopā ar visu Rīgas estrādes orķestri, Romanovskis prezentēja ne tikai latviešu estrādes mākslu visā toreizējā Padomju Savienībā. Zdzislava Romanovska repertuārā bija arī dziesmas vācu valodā, no jūras apdziedātāja Fredija Kvinna repertuāra, arī padomju autoru darbi krievu mēlē un citās valodās. Dziedātāja dzīves ceļš 27. augustā noslēdzies.

Pavisam drīz, 6. septembrī populārais dziedātājs Viktors Zemgals svinēs 65. jubileju. Bet vecā labā Eolika nebūt nav vienīgais Zemgala ansamblis - staltais gaišmatis savas muzikālās gaitas uzsācis jau tālajā 1969. gadā lielā festivālā Daugavas sporta namā kopā ar grupu Dzintara lelles, kurā muzicēja arī Mārtiņš Brauns, Alvis Birkovs un Māris Beļickis.

3. septembrī dzejniece un rakstniece Lija Brīdaka nosvinējusi 85. jubileju, un, protams, viņas vārds nav bieži minēts starp popdziesmu vārdu autoriem, taču ar Brīdakas dzeju tapusi ne viena vien spēcīga melodija. Piemēram, grupas Credo dziesma Grenlandes ledus un vairāki Borisa Rezņika sacerējumi, to vidū Kā es gaidīju un Tā esmu es. Ar Brīdakas vārdiem tapušas dziesmas bijušas grupu Zeļļi, Zvaigžņu lietus repertuārā un citu izpildītāju repertuārā. Brīdakas dzeja skanēja arī Romualda Kalsona sacerētajā dziesmiņā Ar vienu dziesmu par maz kinofilmā Stari stiklā, kur to skandēja Gunārs Cilinskis, un gan šai filmai, gan lentei Pilsētas atslēgas Lija Brīdaka bija scenārija autore.

Operdziedoņa Edvīna Krūmiņa balss šad un tad skanējusi programmā Zelta Graudi, protams, ne vienmēr piesakot šo mākslinieku. 7. septembrī Edvīns Krūmiņš pieminams 110. jubilejā. Par laimi Bellacord skaņuplates saglabājušas viņa balss burvību 43 ieskaņojumos, no kurām gandrīz puse ir Alfrēda Vintera sacerējumi.