Ja iesākumā vārsmu rakstīšana dzejniekam Pēteram Brūverim vairāk bijusi kā pašizteikšanās mēģinājums, tas ar laiku tā kļuva par maizes darbu, jo iztiku autors pelnīja, tikai rakstot un tulkojot. Ne viens vien Brūvera dzejolis pārtapa dziesmā, tāpat Pētera rakstītais kļuva par pamatu mūziklu tapšanai – te jāmin gan Jāņa Lūsēna mūzikli Agrā rūsa un Dželsomino melu zemē, gan Valta Pūces mūzikls Velniņi un Burvis no Oza zemes. Slavenas ir arī Pūces dziesmas ar Brūvera vārdiem no muzikālās izrādes Šveiks, ko skandēja ne tikai Prāta vētra, bet jaunākās paaudzes klausītājus savaldzināja sērijas Brīnumskapis bērnu dziesmas, kuru autors Aigars Voitišķis talkā sauca savu seno draugu Pēteru Brūveri, lai raksta pantus.

Arvien tuvojas komponista, ansambļa Eolika dibinātāja un vadītāja Borisa Rezņika 70. jubileja, kurai par godu notiks divi grandiozi Rezņika autorkoncerti Rīgā, Kongresu namā 3. maijā un 5. maijā Cēsu koncertzālē. To devīze skan – Mana mūža melodijas, no kurām pirmās tapa kopā ar Eoliku, bet vēl joprojām Rezņiks nepārtraukti rada ko jaunu.

Bija laiks, kad Latvijā katrs mazulis pazina komponistu Atvaru Sirmo, pareizāk sakot, viņa varoni, rūķi Taustiņu, kurš sacerēja un dziedāja dziesmas seriālā Čučumuiža. Un vēl pirms tam – kopā ar savu rokgrupu Laiks Atvars Sirmais mēģināja ierakstīt paliekošu vārdu mūsu rokmūzikas vēsturē. 28. aprīlī mūziķis svinēs savu 60. jubileju, un Atvars joprojām komponē gan koriem, gan bērniem, veido aranžējumus, sacer instrumentālo mūziku un sapņo, ka Latvijas Televīzijā varētu atjaunot seriālu visai ģimenei Čučumuiža.

Nora Bumbiere un kantrī mūzika? Šīs divas, šķietami nesavienojamās lietas mūsu izcilās estrādes mākslinieces dzīvē savijās 1986. gadā, kad komponists, mūziķis un dziedātājs Harijs Užans izveidoja grupu Sandra un Harijs. Tajā muzicēja viņš pats un, kā liecina nosaukums, arī Sandra, proti, dziedātāja un vijolniece Sandra un Harijs.