Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgums. Paredzēts, ka tas radīs brīvo tirgu aptuveni vienam miljardam iedzīvotāju, harmonizējot noteikumus un atceļot tarifus abās Atlantijas okeāna pusēs. Tas ir līgums , par ko jau kaismīgi diskutē daudzās Eiropas valstīs. Latvijā vēl maz, izņemot dažas izskanējušas  iebildes, kas skar ģenētiski modificēto pārtiku. Tāpēc uzteicama nesen rīkotā Eiropas Parlamenta Informācijas biroja diskusija, kurā piedalījās gan politiķi, gan arī uzņēmēju pārstāvji. Eiropas Parlammenta deputāts Artis Pabriks, kas ir galvenais ziņotājs par ES-Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas uzskatāms par pirmo soli  nākamajā posmā – līgumam ar ASV , teica: : "Ja vēlamies eksportēt un tirgoties, būtu jocīgi iebilst pret kādu tirdzniecības līgumu – neatkarīgi no tā, vai tas ir ar Kanādu, Ameriku, Ķīnu, vai citu valsti. Ja nebūs tirdzniecības, tad Latvijas ekonomikai vienkārši nav cerību."

   Arī  Līga Smildziņa-Bērtulsone, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes locekle un izpilddirektore vērtē, ka no līgumam ar ASV iegūtu abas puses.    Uzņēmēji līgumu vērtē pozitīvi un Latvijai tās būtu jaunas iespējas. Bet Eiropā, lai gan ASV ir  lielākais tirdzniecības partneris,  debates sit augstu vilni, ir pat savākti paraksti pret šo līgumu . Līguma pretinieki pauž bažas, ka tas varētu zināmā mērā aizstāt nacionālos likumus un pārmet, ka sarunas  notiek slepenībā un šī līguma galvenais mērķis ir nodrošināt korporatīvo interešu aizstāvību. Sekosim šim tematam arī savos turpmākajos raidījumos nākamgad, jo ja sarunas virzīsies kā plānots, Eiropas Parlaments  par to balsos tikai  2016. gadā.