Ar šo grāmatu ir aizpildīts baltais plankums latviešu mūzikas vēsturē – tā atzina ne viens vien, kurš jau ir apskatījis nupat iznākušās Ata Gunivalža Bērtiņa grāmatas „Latviešu skaņuplašu vēsture” 1. daļu. Lai ar to iepazīstinātu plašāku sabiedrību, grāmatas atvēršanas svētki tika rīkoti arī Kuldīgā.

Nav jābūt lielpilsētā, lai darītu lielas lietas. Tā noteikti var teikt, redzot Ata Gunivalža Bērtiņa paveikto. Kuldīgas novada Rumbas pagasta Birzniekos tapis visai Latvijai nozīmīgs pētījums Latviešu skaņuplašu vēsture. Klajā nākusi tā pirmā daļa, kurā atrodams viss par skaņu plašu vēsturi līdz 1944.gadam. Stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza nodaļas pārstāvis Indriķis Veitners: "Šis ir viens fundamentāls darbs, kas aizpilda pilnīgi nezināmu nišu."

Par grāmatu priecājas arī Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas skolotāja Stella Pavloviča: "Tā ir fantastiska enciklopēdija. Ir gan fotogrāfijas, gan biogrāfijas - tas ir vērtīgi un varēs izmantot darbā."

Bērtiņa kunga (attēlā) aizraušanās ar skaņu plašu krāšanu, lai varētu klausīties mūziku, pamazām pārauga pētnieciskā darbā, jo vairāk nekā 4,5 tūkstošus plašu vajadzēja digitalizēt un rakstīt anotācijas, zināšanas pamazām krājās, līdz tās lieti noderēja radioraidījumu "Labākais no Bellacord Elektro" sagatavošanā un vadīšanā. Kad jau bija uzkrājušās publikācijas, Bērtiņa kungs sapratis, ka materiāla pietiek, lai taptu grāmata. Viņš atzīst, ka grāmatas rakstīšana viņam sagādājusi prieku: "Mekleēt un arast, kas var būt lielāks prieks."

Šobrīd norit aktīvs darbs pie grāmatas otrās daļas, tā runās par skaņuplašu vēsturi līdz pat mūsdienām.