Kaut gan dziedātājs Atis Zviedris vairāk saistās ar rokmūzikas ieskaņojumiem balss tembra dēļ, tomēr viņš kā zivs ūdenī jūtas arī blūzā, džezā, arī kantrī žanrā ar grupu „The Rolltones” un nu jau arī muzikālajā teātrī. Visas šīs iemaņas noderēs 4. maijā, kad koncertā Bauskā tiks atdzīvinātas latvju roka pionieru grupas „Katedrāle” dziesmas. Šī Zviedrim būs jau trešā saskare ar savulaik Gunāra Šimkus un Viļņa Šmīdberga dibinātā ansambļa daiļradi, un Atis cer, ka izdosies programmu arī ieskaņot un daudzināt „Katedrāles” daiļradi arī citos koncertos.

Kādreizējais „Talantu fabrikas” dalībnieks par „Katedrāli” uzzināja pirms padsmit gadiem, kad Leons Sējāns palūdza piedalīties pāris dziesmu ierakstā. Tās skanēja latviešu rokmūzikas vēsturei veidotā filmā „Savējie sapratīs”.

„Uzvārds Šimkus bija dzirdēts. Toreiz atjaunojām dziesmas „Avots” un „Tas trakais kavalieru gads”. Līdz ar šo sākās mana nopietnāka muzikālā arheoloģija, pēc tam iziets cauri vēl vairākiem roka lieldarbiem, un dziļi sirdī es sevi visvairāk jūtu kā rokmūzikas žanra pārstāvi.”

Toreiz ieraksts tapa pēc Šimkus pieredzes un muzikālajām atmiņām. Nākamā tikšanās ar Gunāru notika, gatavojot programmu „Roks un katedrāle”, kad Zviedrim bija jādzied ar orķestri „Rīga”. Viņa vokālais partneris bija Atis Ieviņš, tāpat rūdīts roka dziedonis, programmu atkārtoja Dzelzceļa muzejā. Tagad pie „Katedrāles” dziesmām strādā rokgrupa, abi Ati Bauskā uzstāsies kopā ar Mārci Brišku (bungas), Edžu Korsaku (bass), Kristenu Kupču (ģitāra), Robertu Dinteru (ģitāra), Ritvaru Garozu (taustiņinstrumenti) un Miķeli Dobičinu (čells). Gunārs Šimkus piedalīsies mēģinājumos, koriģējot skaņu, lai tā tuvinātos 60./70. gadu mijas oriģinālam. Un arī „Nošu atslēgā” nacionālās rokmūzikas pamatlicējs neatteica nelielu sarunu.

„Interesanti, kā skanētu tā laika mūzika, ja to atskaņotu ar mūsdienu instrumentiem,” spriež Gunārs Šimkus, apguvis vijoļspēli mūzikas skolā, dienesta laikā iepazinies ar Vilni Šmīdbergu, un, vietējā ansamblī spēlējot, arī nobrieda doma par rokgrupu Latvijā. Tā mājvietu atrada vispirms Bauskas pusē, septiņdesmitajos „Katedrālei” mēģināt atļāva jau Rīgā, kultūras namā „Rītausma”. Kad notika kārtējā skate, ansambli dzirdēja nopietna žūrija, ieskaitot Raimondu Paulu un Ivaru Vīgneru. Pauls aicināja mūziķus pāriet oficiālā statusā, piedalīties Rīgas estrādes orķestra koncertos, tomēr puiši vēlējās spēlēt savas dziesma, ko viņiem neļāva darīt.

„Es uzskatu, ka dziesmā galvenais ir teksts, pat nevaru iedomāties uzrakstīt melodiju un tai virsū tekstu. Man teksts visu pasaka priekšā – kādai jābūt formai, pie manis atnāca dzejnieki paši, sākot ar Raini un Akurateru, pēc tam Peters un Ziedonis.”

Tā divi no „Katedrāles” – Šimkus un bundzinieks Vladimirs Smirnovs uz laiku pievienojās Paula jaundibinātajam ansamblim. Šmīdbergs pievērsās kompozīcijas studijām.

„Nebeidzamās tehnoloģiskās problēmas, pašiem taisot pastiprinātājus utml., saīsināja „Katedrāles” nelielo mūžu. Līdz ierakstiem netikām, tolaik labi ja tikai parādījās pirmais magnetafons – sešdesmitajos tas bija ļoti tālo no tā, ko cilvēki mūsdienās saprot ar ierakstiem.”

Labi, ka Gunāram bija ieradums savas dziesmas pierakstīt notīs, kas pēdējos gados atdzīvinātas, un „Katedrāles” dibinātājs, protams, būs klāt 4. maija koncertā.  

Atis Zviedris ar roku iepazinās agrā bērnībā, jo viņa tēvs spēlēja un klausījās rokmūziku: viņa karjeru sabojāja dienests padomju armijā. Zēna labo muzikālo dzirdi ievēroja bērnudārza audzinātāja, ieteica Ati pieteikt mūzikas skolā. E. Dārziņa speciālajās mūzikas vidusskolas pirmajām klasītēm sekoja Rīgas Doma zēnu koris un Rīgas 100. vidusskola, kur par Zviedra pedagogiem kļuva pieredzējušie Armands Alksnis un Tālis Gžibovskis.

„Raimonds Raubiško man pasniedza klavieres, viņš mani uzveda uz lielās skatuves, vienmēr būšu pateicīgs viņam par to, ko ieguvu tai trakajā tīņa laikā caur džezu, blūzu un fanku. Jau sešpadsmit gados sāku braukt uz klubu „Hamlets” dziedāt džezu ar Intaru Busuli.”

Tikpat pārsteidzošs no malas var šķist piedāvājums dziedāt titullomu rokoperā „Lāčplēsis”, ko Zviedris saņēma, vadot auto. Nostājies ceļmalā, dziedonis uzzināja, ka viņa kandidatūru apstiprinājis Zigmars Liepiņš. Pusgadu Atis aizvadīja, gatavojot lomu, diemžēl tieši liktenīgajā izrādē Lielvārdē uz skatuves uzgāja „pārdedzis”, neslēdzoties balssaitēm. Izlīdzēja attīstītā vokālā tehnika, kuru Atis Zviedris pēdējos gados demonstrējis izrādēs „Sfinksa” un „Īkstīte”, rokoperā „Ei, jūs tur” – tās izrāde par godu Imanta Kalniņa 85. jubilejai notiks 26. maijā Liepājas teātrī.

Kopš 2006. gada Atis dzied grupā „The Rolltones” – šādā ampluā viņu šovasar dzirdēsim Saulkrastu stīmpanka kantrī festivālā. Kopš padsmitnieka vecuma viņš pats sacer dziesmas:

„Es arī šobrīd ikdienā rakstu mūziku. Manī mīt kaut kāds revolucionāra gars un vēlme izvilkt cilvēkus no kaut kādiem apburtajiem lokiem. Reģistrēta gan varbūt tiek tikai viena no divdesmit dziesmām, tiekot cauri manam paškritikas sietam.”