Covid mūsu ikdienas leksikā jau kļuvis tikpat pierasts jēdziens kā diena, nakts, mākoņi, saule, veikals, krēsls vai, piemēram, soma. Nu jau vairāk nekā gadu esam mācījušies sadzīvot ar šo neganto parādību – koronavīrusu. Kā mums tas izdodas? Un kāpēc, iespējams neizdodas - „Nākotnes pieturā” skaidroja antropoloģe, LU Humanitāro zinātņu fakultātes docente un Medicīnas fakultātes pētniece Dr.ph. Zane Linde-Ozola. Antropoloģija ir holistiska un visaptveroša ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē.

Zane no antrapologa skatu punkta piedalījusies valsts pētījumu programmas projektā Covid-19 monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai, kurā pētnieku grupas mērķis bija ar viedo sensoru un kameru palīdzību fiksējot cilvēku pārvietošanos, identificēt augsta riska zonas, piemēram, dažādos uzņēmumos, kultūras vietās, slimnīcās, skolās; noskaidrot, vai un cik pamatoti droši mēs jūtamies savā darba vai mācību vidē; kā un vai strādā dažādi aizliegumi un ierobežojumi. Pētījuma ietvaros, saglabājot privātumu, tika anketēti LNOB darbinieki, bet rezultātā sniegti personalizēti ieteikumi epidemioloģiskās drošības uzlabošanai dažādām lokācijām un darbinieku grupām.

Zane Linde-Ozola strādājusi pie infekciju kontroles pētniecības, ieguvusi doktora grādu Līdsas Universitātē, kur disertācijas tēma bijusi “Microbiopolitics of human-microbe relationships: hospital-acquired infection control in Latvia” jeb, vienkārši sakot - cilvēku un mikrobu attiecības.

Zanes uzmanības lokā ir arī  antropoloģisajā pieejā balstīti pētījumi, kas saistīti ar vardarbības pret bērnu un sievieti novēršanu un prevenciju. Aprīlī pētniece kopā ar kolēģēm starptautiskā tiešsaistes diskusijā prezentēja ziņojumu “Ceļvedis specializētu atbalsta pakalpojumu izveidei no vardarbības cietušām sievietēm un vardarbības ģimenē cietušajām personām Latvijā saskaņā ar Eiropas Padomes standartiem”.