Šoreiz „Nākotnes pieturā” pievērsīsimies parādībai, kuru angļu dzejnieks un esejists Semjuels Džonsons raksturojis kā domas ietērpu. Ir arī cita versija, kas apgalvo, ka tā esot domas cietums un Prokrusta gulta. Sausa un bezkaislīga definīcija to apzīmē kā artikulētu zīmju kopumu un vienu no cilvēku sazināšanās līdzekļiem. Tomēr bez kaislībām neiztikt, jo ar valodas palīdzību varam paust emocijas un pārdzīvojumu, sajūsmu un prieku, arī dusmas un niknumu. Lai gan par valodas izcelsmi zinātnieku vidū joprojām vienotas pozīcijas nav, tomēr viena no galvenajām pētniecības jomām mūsdienu rietumu filozofijā ir tieši valoda, kā tā veidojusies, mainījusies, tās lietošana un vārdu nozīme.

Pasaulē ir vairāk nekā 7000 dzīvu valodu, kā dzimtās valodas lielākās ir ķīniešu, spāņu, angļu, hindi un arābu, bet pusi no 7000 valodām prot mazāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Par laimi mēs nepiederam šai pusei, jo latviešu valodu par dzimto sauc ap pusotra miljona visā pasaulē, savukārt veicināt valodas statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību - tādu mērķi sev izvirzījusi Latviešu valodas aģentūra. Vēl var piebilst - arī pētīt, analizēt un vērtēt.

No šī gada sākuma līdz oktobra vidum, lai pievērstu sabiedrības uzmanību angļu valodas ietekmei, Latviešu valodas aģentūra mūs aicināja iesaistīties "Mūsdienu urbānās vārdnīcas" izveidē, vienlaikus norisinājās pētījums "Latviešu valodas un mūsdienās aktuālās angļu valodas izplatība un loma jauniešu vidū". Šogad tika apkopoti un publicēti arī pērnajā rudenī veiktās sabiedrības aptaujas par „Valodas situācija Latvijā” rezultāti. Aptaujā respondenti tika izraudzīti pēc nejaušības principa, ietverot dažādas sabiedrības grupas no visiem Latvijas reģioniem. Tās kopsavilkumā pētnieki nonākuši pie iepriecinoša secinājuma, ka, aplūkojot latviešu valodas lietojuma biežuma pieaugumu pēdējo 5 – 6 gadu laikā, respondentu lingvistiskā uzvedība un latviešu valodas lietojuma biežums ir pieaudzis.

„Nākotnes pieturā” viesojas valodniece, sociolingviste, Latviešu valodas aģentūras pētniece un LU Lībiešu institūta vadošā pētniece, Dr. philol Gunta Kļava.

Sociolingvistika ir valodniecības apakšnozare, kas valodu aplūko kā sociālu un kultūras fenomenu pēta tās lietojumu sociokultūras kontekstā, kā arī dažādu cilvēku grupu atšķirīgu valodas lietojumu. Guntas Kļavas zinātnisko interešu loks ir visplašākais - sākot ar migrāciju kā sociolingvistisko procesu ietekmētāju un beidzot ar pētījumiem par lībiešu valodu, tās apdraudētību, lietošanu, pārmantošanu, apguvi un dzīvotspēju.